Bankas pretimnākšana klientam var maksāt dārgi

Bankas skaidro, ka pamats likmes pārskatīšanai var būt klienta maksātspējas pasliktināšanās. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pagaidām ir saņēmis tikai vienu rakstveida kredītņēmēja sūdzību, taču daudzi esot zvanījuši un rakstījuši vēstules, lai noskaidrotu, vai bankas prasība par augstāku likmi vai aizdevuma pirmstermiņa dzēšanu nav pretrunā ar likumu, saka PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Viņa gan uzsver: bankas rīkojas saskaņā ar noslēgto līgumu, tādēļ vienīgais, ko var darīt — apstrīdēt tā nosacījumus.Par risku jāmaksā "Kad parādījās parādnieku reģistrs, DnB Nord banka, kurā man ir viens no kredītiem, noskaidroja, ka man ir saistībās arī citās bankās," Dienai stāsta kāds bankas klients, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu. "Aicināja uz sarunu un rezultātā pacēla kredītlikmi, kas vēl nebija pats sliktākais. Saskaņā ar līguma grozījumiem bankā bija jāizveido arī finanšu ķīla sešu mēneša maksājumu apmērā, kas manā gadījumā ir ap 10 tūkst. eiro." Par to viņš ir neizpratnē, jo līdz šim parādu apzinīgi maksājis, un tas, ka vienā reizē jāsavāc prāva summa finanšu ķīlai, tikai palielina iespēju, ka grūtības varētu sākties, saka klients, kurš bankai pārmet nevēlēšanos iedziļināties lietas būtībā. DnB Nord bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis gan uzskata, ka stingrākas prasības ir pamatotas: ja ir atklātas vairākas noklusētas kredītsaistības, risks ir augstāks, un par to ir arī jāmaksā. Arī PTAC ir nācies dzirdēt šādas sūdzības, un B.Vītoliņa uzsver, ka dažreiz cilvēks ir "bez vainas vainīgais", jo iepriekš bieži vien banku darbinieki, noformējot kredītus, pat aicinājuši cilvēkus nenorādīt citas saistības. Taču tagad to nav iespējams pierādīt. Kāds cits Dienas lasītājs savukārt apraksta situāciju, kad prasījis bankai atlikt pamatsummas maksāšanu — banka piekritusi, taču ne tikai pacēlusi kredītlikmi, bet arī palūdza, lai kredītam galvojumu sniegtu ķīlas devējs — juridiskā persona. "Taču firmai jau ir līzinga līgums, un jaunus galvojumus tā nedrīkst dot, bet banka uzstāj, lai šis galvojums tiktu dots," stāsta klients, pēc kura domām, bankas tikai imitē pretimnākšanu, bet patiesībā — uzspiež cilvēkiem savus nosacījumus. Swedbank, par kuru ir runa, mudina klientu atklāti paust savu viedokli par iespējām saņemt papildu galvojumu un iesniegt oficiālu atbildi no līzinga kompānijas, kas galvojuma sniegšanai nepiekrīt.Plāno sniegt palīdzību "Katram riskam ir sava cena. Ja risks ir palielinājies, tas ir jāsamazina, vai arī jāmaksā augstāka cena", saka Danske Bank klientu apkalpošanas pārvaldes direktors Lauris Ozoliņš, komentējot bankas klientu Dienai pausto neapmierinātību ar bankas pēdējā laika aktivitātēm, kad tiek pārskatīti vairāki līgumi un daudziem klientiem prasīta augstāka likme, papildu ķīla vai aizņēmuma pirmstermiņa dzēšana, ja esošās ķīlas vērtība ir nokritusies vairāk nekā par 25%. Kā uzsver L.Ozoliņš, visas darbības notiek saskaņā ar līgumu nosacījumiem, un, ja tie netiek pildīti, "ir nepieciešams vienoties par kompromisu". Pēc PTAC direktores sacītā, šādos gadījumos patērētāju tiesības netiek pārkāptas un risinājums var būt līgumu nosacījumu apstrīdēšana. Uzņēmējs Andris Zālītis gan domā citādi. Pēc tam, kad pašam radušās problēmas ar kredītu atmaksu, A.Zālītis ar domubiedriem ir nodibinājis Latvijas kredītņēmēju apvienību, kuras mērķis būs sniegt atbalstu cerību zaudējošiem kredītņēmējiem. Pēc A.Zalīša domām, klienti patiesībā nav tik bezspēcīgi, ka viņiem šķiet: var, piemēram, sākt tiesāties ar banku un apstrīdēt līguma nosacījumus. "Pat ja cilvēks zaudē tiesvedību, var vinnēt laiku," saka uzņēmējs. Organizācija saviem biedriem plāno sniegt ne tikai juridisko, bet arī psiholoģisko palīdzību.