Inflācijas tendence vēl nemainās, mainās ekonomikas noskaņojums

Vienīgā pozitīvā ziņa ir tā, ka mēneša inflācijas līmenis ir zemāks nekā briesmīgais oktobra rādītājs. Ja naftas produktu cenu izmaiņas pasaulē mēs varam norakstīt kā ārējo ietekmi (un tā būs negatīva arī decembrī tādēļ, ka pagājušajā gadā salīdzinoši ar šo gadu pasaulē bija vērojams naftas produktu cenu kritums), tad pārtikas cenu augšanas tempi ir negatīvs pārsteigums.” “Ļaunākais vēl nav aiz muguras. Pagaidām saglabājas reāla iespēja gada rādītājam sasniegt 14% atzīmes pārkāpšanu pirms inflācijas tempi sāks pazemināties. To ietekmē gan energoresursu cenu tendences pasaulē, gan arī fiksēto tarifu gaidāmais pieaugums Latvijā un diemžēl arī pārtikas cenu pieauguma turpinājums. Uz inflācijas tempu kritumu nākotnē ļauj cerēt ekonomikas tendenču izmaiņu pirmās pazīmes, piemēram, ražotāju cenu tendences, patēriņš, kreditēšanās tempu pieauguma bremzēšanās u.c. Tieši ekonomikas noskaņojuma izmaiņas un šī noskaņojuma materializēšanās ekonomikas datos ir inflācijas tendenču izmaiņu galvenā atslēga”, turpina Andris Lāriņš. Nordea Markets prognozē, ka šī gada vidējā inflācija varētu sasniegt 10% līmeni. Nākošajos mēnešos, balstoties uz pašreizējo situāciju, prognozējam gada inflācijas rādītāja 14% atzīmes pārkāpšanu. Pēc maksimālās virsotnes sasniegšanas tuvāko mēnešu laikā inflācijas tempi nākamā gada pirmajā pusē visticamāk pazemināsies. Pielikumā pievienoti grafiki, kas norāda uz ekonomikas noskaņojuma izmaiņām kredītu tirgū un ražošanas sektorā. Papildu informācija: Andris Lāriņš, Nordea Markets Finanšu eksperts, tālr.: 7 096 286, e-pasts: [email protected]; Dagnija Stuķēna, Sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 265, mob.: 29 470 708, [email protected].