Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +14 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. maijs
Junora, Anšlavs

Kā nepalikt bez darbiniekiem?

Mentālā veselība ir kļuvusi par new black (jaunais melnais – angļu val.), respektīvi, par modes vārdu. Visās līderības, personālvadības un pat tehnoloģiju konferencēs tiek uzsvērts, cik svarīgi ir tas, lai darba devēji rūpētos par darbinieku emocionālo labsajūtu

 Tomēr, ja esam godīgi, bieži vien aiz saukļiem tādas īstas darbības nemaz neseko. Visā pasaulē uzņēmumi jau divus gadus spiesti sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, un līdz šim pieredzētais mudina domāt, ka 2022. gadu globālā mērogā raksturos darbaspēka noturēšanas izaicinājums.

Pētījumu Latvijā trūkst, taču ASV izpētītais par mentālo veselību darbā vēsta, ka 76% pilnas slodzes strādājošu 2021. gada laikā piedzīvojuši mentālās veselības sarežģījumus. Biežākie simptomi ir izdegšana, depresija un trauksme, ar ko darbinieki dažkārt sirgst pat ilgāk par gadu. Te jau nav runa tikai par īslaicīgu produktivitātes kritumu. Vadītājiem darbinieku vāja mentālā veselība nozīmē papildu izmaksas saistībā ar darba kavēšanu, papildu slodzi citiem darbiniekiem, aizvietojot saslimušos, un negatīvu kopējo noskaņojumu uzņēmumā. Galu galā cieš gan uzņēmuma finanšu rādītāji, gan reputācija.

Jau šobrīd darbinieki visā pasaulē izvēlas tās darbavietas un vadītājus, kas reāli iegulda savos darbiniekos un viņu veselībā. Aizvien biežāk darbinieki pamet tās organizācijas, kuras darbiniekos un viņu veselībā ieguldījumus neveic. Jau pieminētajā pētījumā noskaidrots, ka pērn 50% aptaujāto ir atstājuši esošo darbu (mainījuši darbu) tāpēc, lai pasargātu vai uzlabotu savu emocionālo labsajūtu. Turklāt jaunās paaudzes darbinieku vidū šis rādītājs ir pat 81%! Acīmredzams, ka tie uzņēmumi, kuri tagad nesāks rīkoties, jau pavisam drīz piedzīvos darbinieku aiziešanas vilni. ASV ekonomisti šo krīzi jau nosaukuši par Lielo atkāpšanos – pērn augustā darbu brīvprātīgi atstāja 4,3 miljoni jeb 2,9% no visiem ASV strādājošajiem, turklāt nozarēs, kuru darbību vistiešāk ietekmē Covid-19 ierobežojumi, šis rādītājs ir vēl lielāks.

Viens no iemesliem, kāpēc tālāk par iedvesmojošiem saukļiem neesam tikuši, ir tas, ka ļoti pietrūkst vadītāju, kas prastu ne tikai ieguldīt darbinieku labsajūtā, bet arī paši ar savu piemēru demonstrēt, kā rūpēties par mentālo veselību. Arī minētais pētījums atklāj, ka galvenais šķērslis darbiniekiem pašiem aktīvāk rūpēties par savu mentālo veselību ir uzņēmuma kultūras iezīmes. 

Mentālā veselība ir ļoti sarežģīts temats, un vadītāja loma ir demonstrēt savu personīgo ceļu mentālās veselības uzlabošanā. Manuprāt, pats grūtākais, bet nepieciešamākais ir atzīt, ka, ieviešot dažādas darbinieku labsajūtas uzlabošanas aktivitātes, var nākties arī kļūdīties.

Ekspertu ieteikums ir izveidot vērienīgas programmas kolektīva mentālās veselības uzlabošanai, taču mana atziņa ir tāda, ka vērts sākt ar nelieliem reālajiem ieguldījumiem darbinieku labsajūtā, katru gadu pakāpeniski liekot klāt to, ko pats vadītājs vai darbinieki atzinuši par noderīgu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses