26. oktobrī ECB pieņēma lēmumu ar nākamā gada sākumu uz pusi no līdzšinējiem 60 miljardiem eiro līdz 30 miljardiem eiro mēnesī samazināt līdzšinējo finanšu aktīvu uzpirkšanas apjomus. Šāda finanšu aktīvu uzpirkšana, iegādājoties dalībvalstu obligācijas, tiek īstenota ar mērķi samazināt aizdevuma procentu likmes, tādējādi ar lētāku kredītu palīdzību veicinot ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Tagad, kad valūtas zonas tautsaimniecība sākusi augt straujāk un atsevišķas finansiālā ziņā spēcīgās valstis, piemēram, Vācija, jau sākušas virzīties pretī ekonomikas pārkaršanai, jautājums par līdzšinējo stimulu izmantošanu kļūst aizvien aktuālāks, tātad arī vajadzība pēc līdzšinējiem stimuliem. Līdz ar to ir pamats izvirzīt hipotēzi, ka pagaidām piekoptā "maigā" monetārā politika un lētie finanšu resursi laika gaitā var kļūt par pagātni. Tiesa, tas nenozīmē ekonomikai kaitējošu kredītu sadārdzināšanos, jo līdzšinējās vēsturiski zemākās procentu likmes aizvien ir spēkā.
Likmju peripetijas
ECB monetārā politika ir galvenais virzītājspēks likmēm starpbanku tirgū, par kurām šīs finanšu institūcijas cita citai aizdod naudu, tādējādi nosakot arī kopējo kredītu dārdzību. Bankas Citadele Vērtspapīru pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Štekels skaidro, ka, lai gan ECB lēmumam samazināt obligāciju uzpirkšanas programmas apmēru par pusi vajadzētu palielināt eirozonas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumu, nākamā gada laikā šis pieaugums visdrīzāk būs nebūtisks, jo ECB loma finanšu tirgū arī nākamajā gadā būs liela.
"Papildus jaunajām vērtspapīru iegādēm ECB reinvestē arī to naudu, ko iegūst no savā bilancē iegādāto vērtspapīru dzēšanas. Lai gan precīzs dzēšanas grafiks nav zināms, analītiķi uzskata, ka ECB reinvestīciju apjoms nākamajos gados būs 10–15 miljardi eiro mēnesī. Nevar izslēgt, ka 2018. gadā pieaugs eirozonas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi, taču tad tas drīzāk saistīts ar kopējo ekonomikas izaugsmi, nevis ECB obligāciju uzpirkšanas programmas apmēru samazinājumu," spriež Štekels.
Arī Swedbank Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas vadītājs Latvijā Māris Rambaks liek manīt, ka pašreizējais lēmums uz naudas cenu starpbanku tirgū būtisku ietekmi nav atstājis. "Tas, ko varējām novērot pēc pēdējās ECB sēdes, bija vairāku Eiropas valstu desmit gadu obligāciju likmju samazināšanās. Tas liecina par to, ka investori ECB politiku joprojām uztver kā ļoti ekspansīvu. Savukārt reakciju starpbanku likmēs (EURIBOR) nevarēja manīt, un tās palika nemainīgas, jo ECB neveica nekādas izmaiņas savās procentu likmēs," skaidro Swedbank eksperts.
Viņaprāt, ņemot vērā ECB retoriku un spriežot pēc reakcijas finanšu tirgos, jāsaka, ka šīs izmaiņas netika uztvertas kā būtiska ekspansīvās monetārās politikas ierobežošana. Runājot pašreizējās monetārās politikas kontekstā, Rambaks kā nozīmīgu faktoru min inflāciju, kas esot vēl tālu no ECB noteiktā mērķa. Septembrī gada inflācija eirozonā sasniedza 1,5%, savukārt centrālās bankas mērķis ir to uzturēt pie 2% atzīmes. Turklāt jāpiebilst, ka patēriņa cenu kāpumu veicinājusi pārtikas sadārdzināšanās pasaulē, līdz ar to uz vietējās ekonomiskās aktivitātes rēķina notiekošais cenu kāpums ir lēnāks.
Strauji neaugs
"Tā kā ECB procentu likmes neaiztiks vēl ilgu laiku, nav arī pamata tuvākajos mēnešos gaidīt kredītu procentu likmju pieaugumu. Šobrīd īstermiņa procentu likmes nostabilizējušās un nemainīsies, kamēr kaut ko nemainīs ECB. Vispirms notiks kustība ilgtermiņa procentu likmēs, jo ilgtermiņa procentu likmēs tiek iecenota sagaidāmā īstermiņa procentu likmju uzvedība nākotnē," skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Tomēr cerēt, ka kredīti kļūs lētāki, nav nekāda pamata. Lāriņš teic, ka bankas ir starpnieks starp noguldītājiem un aizņēmējiem, līdz ar to var teikt, ka kredītu procentu likmes būtiski nemainīsies. SEB eksperts norāda, ka lielākais vairums noguldītāju par saviem konta atlikumiem saņem 0%, nevis ECB depozīta likmi mīnus 0,4%, un, tā kā šobrīd nav plānu piemērot negatīvas procentu likmes iedzīvotāju kontu atlikumiem, kas nozīmē to, ka arī kredītu procentu likmes nevar doties zemākos līmeņos.
Komentējot naudas cenu kredītu tirgū, Štekels skaidro, ka aizdevumiem ar mainīgajām procentu likmēm šobrīd kopējā kredīta likme sastāv faktiski tikai no bankas pievienotās likmes, jo visi eiro naudas tirgus indeksi līdz trīs gadu termiņam ir negatīvi. Viņaprāt, 26. oktobra lēmumam par obligāciju uzpirkšanas programmas apmēra samazināšanu šo situāciju nevajadzētu mainīt.
Diversificēta aizņemšanās
Pēdējos gados piekoptā lētas naudas politika bija labvēlīga tam, lai uzņēmējdarbības attīstībai radītu izdevīgus aizvien jaunus naudas piesaistes veidus, kas Latvijā līdz šim nav bijuši pārāk populāri. Šajā gadījumā runa ir par līdzekļu piesaisti ar korporatīvo obligāciju un jaunu akciju emisijas palīdzību, ļaujot izmantot publiska vērtspapīru tirgus priekšrocības. Piemēram, ja runa ir par obligācijām, tad līdz ar ECB īstenoto finanšu aktīvu uzpirkšanas programmu notiekošais valsts parāda vērtspapīru ienesīguma kritums radījis labvēlīgu augsni, lai institucionālie investori labprāt pirktu arī korporatīvās obligācijas un parādzīmes.
Lai arī centrālās bankas īstenotie valsts obligāciju pirkumi kļūs mazāki, no ekspertu teiktā izriet, ka no aizņēmēja viedokļa konjunktūras pasliktināšanās korporatīvo parāda vērtspapīru tirgū nav gaidāma.
Lāriņš izsaka viedokli, ka minētais lēmums jūtami neietekmēs korporatīvo obligāciju likmes, līdz ar to tam kā finansējuma piesaistes avotam nevajadzētu zaudēt savu pievilcību. "Gluži otrādi. ECB atbalstošajai politikai un lielajam pieprasījumam pēc obligācijām šobrīd vajadzētu veicināt uzņēmumu vēlmi diversificēt aizņemšanās avotus. Protams, obligācijām ir savi plusi un savi mīnusi. Zemās naudas procentu likmes šobrīd ļauj viegli piesaistīt naudu kredītu veidā no bankām, kas ir lētāk. Augsta reitinga uzņēmumu kredītu tirgū ir sīva konkurence, kas samazina procentu likmes. Tomēr, ņemot kredītus tikai no bankām un ignorējot obligāciju tirgu, ir augstāks darījuma partnera risks nekā emitējot obligācijas un diversificējot aizdevēju bāzi," skaidro SEB bankas eksperts.
Štekels uzskata, ka uzņēmuma lēmums piesaistīt finansējumu ar korporatīvo obligāciju palīdzību atkarīgs no tā, kādas izmaksas ir alternatīvajiem finansējuma iegūšanas avotiem, piemēram, banku kredītiem. "Tā kā bezriska naudas tirgus likmes visiem aizdevumiem būs vienādas, izdevīgums būs atkarīgs no obligācijas riska prēmijas salīdzinājumā ar, piemēram, kredītam pievienoto likmi. Teorētiski, samazinoties ECB atbalstam vai tirgū parādoties citiem negatīviem notikumiem, korporatīvo obligāciju riska prēmija augs ātrāk nekā banku pievienotā likme kredītiem, taču vēl nekas neliecina, ka obligāciju riska prēmija pieaug," rezumē bankas Citadele pārstāvis.