Analizējot šo rādītājuj, būtiski atcerēties, ka tikai daļai Latvijas iedzīvotāju ienākumi patiešām auguši tik strauji, ar uzviju apsteidzot inflācijas tempus. Vienlaikus joprojām lielai daļai cilvēku ienākumi nav pieauguši vai pieauguši nenozīmīgi, un viņu pirktspēja, strauji augošo cenu apstākļos, turpina samazināties. Tādējādi, Latvijā ir izteikta attīstības valstīm raksturīga iezīme – līdz ar ekonomikas attīstību ienākumu un dzīves līmeņa nevienādība valstī palielinās, prot nabadzīgi paliek vēl nabadzīgāki, bet turīgie vēl turīgāki.
Par spīti tam daļai Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis pēdējo gadu laikā ievērojami audzis. Līdz ar ienākumu pieaugumu, palielinās arī cilvēku tēriņi – gluži dabiska vēlme uzlabot savu dzīves līmeni, un algu pieauguma laiks ir iespēja pirkt dārgākas un kvalitatīvākas preces.
Ekonomikā šādu cilvēku psiholoģisko rīcību raksturo termins “robežtieksme patērēt”, kas parāda, cik daudz palielinās cilvēku patēriņš, ja viņu tīrie ienākumi palielinās par kādu noteiktu naudas vienību. Parasti šis radītājs ir starp 0 un 1; piemēram, ja robežtieksme patērēt ir vienāda ar 0.8, tad ienākumiem palielinoties par 100 latiem, cilvēku patēriņš pieaug par 80 latiem.
Tomēr daļai Latvijas iedzīvotājiem šis radītājs ir lielāks un dažreiz arī pat daudz lielāks par vieninieku, kas nozīmē, ka, ienākumiem pieaugot par 100 latiem, cilvēks sāk tērēt, piemēram, par 150 latiem vairāk. Šādu iespēju – tērēt vairāk nekā ļauj ienākumi – sekmē vairāki faktori: labvēlīgie ekonomiskie apstākļi, kredītu pieejamība un, vismaz līdz šīm, strauji augošās nekustāma īpašuma cenas. Pēdējais faktors ir viens no galvenajiem patēriņu vecinošajiem spēkiem: pelna gan tie, kas tieši iesaistīti būvniecības projektu attīstībā un būvniecībā, gan ar šiem sektoriem saistītās nozares (piemēram, būvmateriālu tirgotāji un ražotāji), gan arī visi citi, kas iesaistās dzīvokļu pirkšanā un pārdošanā.
Cilvēku vēlme uzlabot savu dzīves kvalitāti ir saprotama, tomēr tā nereti ir saistīta ar pārāk lielu optimismu attiecībā uz savu ienākumu plūsmu. Ja cilvēka ienākumi palielinās, viņš pierod uzskatīt, ka arī turpmāk alga turpinās tik pat strauji aug, un iesaistās kredītos un pārmērīgos tēriņos ar domu, kas spēs visu to atmaksāt nākotnē. Tiek piemirsts arī Latvijas ekonomikai draudošais scenārijs, ka uzplaukuma periodam var sekot ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai pat lejupslīde. Un tā ir normāla parādība katrā ekonomikā.
Var pieļaut, ka pat salīdzinoši nelielas izmaiņas ekonomikas tendencēs varētu ievērojami atspoguļoties patērētāju psiholoģijā. Iespējams, tieši tas varētu kļūt par katalizatoru balansēt savas kredītsaistības ar ienākumiem no uzkrājumiem un to pārvaldīšanas. Turklāt Latvijas valdība ir parūpējusies par uzkrājumu veicināšanu valstī, nosakot, ka ieguldījumiem, kas tiek veikti vismaz uz pieciem gadiem, tiek atmaksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (25% apmērā). Atmaksas apjoms gan ierobežots līdz piektajai daļai (20%) no gada bruto ienākumiem.
Ieguldot vai uzkrājot nelielas naudas summas, arī vidusmēra ģimene var izveidot ievērojamu uzkrājumu, nodrošinot savu labklājību ilgtermiņā. Šāds paņēmiens būtu loģisks turpinājums kredītu ņemšanas tendencei, kur šobrīd indivīda kredītsaistību apjoms tiek balansēts ar jaunām kredītsaistībām par izdevīgākiem nosacījumiem.
Olga Ertuganova, Latvijas Krājbanka, Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe
Tel: +371 7092862; Faks: +371 7092850; e-pasts [email protected]