Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 25. februāris
Alma, Annemarija

Mūsu lētticība – blēžu trumpis

Finanšu krāpniecība ir notikusi visos laikos. Patlaban, kad lietojam galvenokārt bezskaidru naudu, ir mainījušās krāpnieku metodes.

Galvenais krāpnieku trumpis ir mūsu lētticība un pārliecība, ka «ar mani jau tas nenotiks», kā arī vēlme ticēt saņemtajai informācijai bez pārbaudes par tās patiesumu. Turklāt kibernoziedznieki izmanto arvien sarežģītākas taktikas, līdz ar to zināšanu trūkums par jauniem krāpniecības veidiem var izmaksāt ļoti dārgi. 

Pēdējos gados finanšu iestādes ir veikušas nozīmīgas investīcijas, lai attīstītu krāpšanas novēršanas sistēmas un īstenotu izglītošanas kampaņas, tomēr situācija aizvien ir dramatiska. Luminor rudenī veiktā aptauja rāda, ka aptuveni divi no trijiem Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir saņēmuši krāpniecisku zvanu, bet viens no trijiem saņēmis viltus īsziņu.

Septembra sākumā medijus pāršalca ziņa par blēdīgām īsziņām, kas it kā nosūtītas bērna vārdā, vēstot par salūzušu telefonu. Nepārbaudot patieso situāciju, no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, un paši klienti šo naudas summu ir pārskaitījuši. 

Iedzīvotāji ir sastapušies arī ar citiem krāpniecības veidiem. Bankas novērojumi liecina, ka klienti paļaujas uz saraksti ar svešiniekiem sociālajos tīklos, neapdomīgi veic maksājumus, dalās ar piekļuves datiem savam kontam, ar PIN kodiem un parolēm, bet tieši pašu klientu modrība un informētība ir drošākā atslēga uz krāpniecības skaita samazināšanos.

Šāgada desmit mēnešos no četru lielāko banku klientiem Latvijā ir izkrāpti 9,6 miljoni eiro. Tajā pašā laikā bankām ir izdevies novērst krāpšanas gadījumus 7,9 miljonu eiro vērtībā. Arī policija nesnauž un ik pa laikam ziņo par jaunu krāpnieku grupējumu atklāšanu, tomēr darbs nav viegls un ātrs, jo parasti krāpšanu organizē starptautiski grupējumi ar tīklu divās vai pat vairākās valstīs un ir nepieciešama starptautiska drošības iestāžu iesaistīšana nozieguma atklāšanā. 

Krāpniecības gadījumu skaits arī citviet pasaulē ir augsts. Tā, piemēram, starptautiskā kriminālpolicijas organizācija Interpols ziņo par atklātiem liela mēroga cilvēku tirdzniecības gadījumiem, īpaši Āzijā, kad ar viltus darba sludinājumiem cilvēkus iesaista tiešsaistes krāpniecības centros, kas pēc tam izvērš darbību plašā reģionā. Tāpat tiek ziņots par krāpšanas gadījumu pieaugumu, izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu, kad ar tā palīdzību krāpnieki veic balss zvanus vai videozvanus, izliekoties, piemēram, par bankas darbinieku. 

Attiecībā uz savu finanšu drošību ir jāieslēdz kritiskā domāšana visaugstākajā līmenī un pat vismazāko aizdomu gadījumā situācija jāizvērtē ar vēsu prātu. Lielākā bīstamība ir rīkoties strauji un nekritiski. Ja blēdība notikusi, ir svarīgi nekautrēties, nekaunēties un to atzīt, operatīvi ziņojot bankai un policijai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses