Nav tik drošs, kā sākotnēji varētu šķist

Pārspīlētās gaidas

Ik pa laikam dažādos interneta forumos netrūkst viedokļu par ''tradicionālās naudas'' vērtības zudumu, šajā ziņā īpašu uzmanību pievēršot ASV dolāram saistībā ar Savienotajās Valstīs īstenoto aizņemšanās un naudas ''drukāšanas'' politiku. Par ASV dolāra ''neizbēgamo nāvi'', it īpaši valstīs, kas  pamatā eksportē kurināmā resursus, citas izejvielas un samērā zemas pievienotās vērtības produktus un tādējādi globālās ekonomikas ''barības ķēdē'' atrodas pašā apakšā, tiek mēļots jau gadu desmitiem. 

Neraugoties uz šiem pareģojumiem, dolārs aizvien ir pasaules norēķinu karalis, pārspējot citas valūtas.

Tomēr dažādas alternatīvas aizvien tika, tiek un tiks meklētas, kas jau iepriekš noveda pie kriptovalūtu investīciju buma, bet, tā kā virtuālajai naudai nav nekāda reāla seguma, galu galā noveda arī pie likumsakarīgā cenu burbuļa plīsuma. Tā kā kriptovalūtu alternatīva, vismaz nopietnu investoru vidū, ir zudusi, nākas meklēt citas alternatīvas un var sākt domāt par šīs desmitgades pirmajā pusē no skatuves nogājušajiem dārgmetāliem, tostarp zeltu, kas kā uzticams maiņas līdzeklis ir kalpojis gadu tūkstošiem. Tomēr, kā rāda biržas tirdzniecība, ieguldījumi dzeltenajā metālā var izrādīties ne tik daudzsološi, kā varētu šķist, sevišķi, ja runa ir par zelta kontraktu pirkšanu, izmantojot maržinālās tirdzniecības pakalpojumus jeb tā dēvēto kredīta plecu, kurš ir vairākus desmitus vai pat simtu reižu lielāks par to naudu, ko investors iegulda drošības depozītā. Ja viena tirgotā zelta kontrakta apmērs ir 100 unču, svārstība par desmit dolāriem investoram var nozīmēt 1000 dolāru vērtu peļņu vai zaudējumus. Tie šādā nervozā un ļoti straujas cenu pārmaiņas piedzīvojošā tirgus situācijā diemžēl ir reālāki nekā peļņa, turklāt jārēķinās, ka pie desmit dolāru svārstības ''ne tajā'' virzienā investora drošības depozīta lielākā daļa var būt zudusi un tirgus starpnieks pats var, tā sakot, ''aizvērt klienta pozīciju''.