Normatīvo aktu izmaiņas, kas vēl jāpieņem Saeimā, paredz no nākamā gada kāpināt kapitāla pieauguma nodokli (iedzīvotāju ienākumu nodoklis – IIN) no 20% līdz 25,5% jeb par vairāk nekā vienu ceturto daļu. Šobrīd visās Baltijas valstīs IIN likme ir līdzīga, kaut var būt dažādi papildu nosacījumi un izņēmumi, piemēram, Lietuvā dividendēm kapitāla pieauguma nodoklis ir 15% (ja nepārsniedz 120 vidējo algu summu). Igaunijā plānots palielināt IIN likmi, t. sk. kapitāla pieaugumam, līdz 24% 2026. gadā. Kopumā šogad Eiropā kapitāla pieauguma nodokļu likmes ir no 0% (vairākās valstīs) līdz 42% (Dānija), atsevišķās valstīs ieviests progresivitātes princips šādu ienākumu aplikšanai.
"Pirmšķietami varētu likties, ka izmaiņas nodokļu likmēs, tām pieaugot, varētu negatīvi ietekmēt privāto investoru motivāciju ieguldīt kapitāla tirgū. Tomēr nodokļu politikas pārmaiņu mērķis ir mazināt IIN likmju skaitu un vienkāršot šo sistēmu. Turklāt kapitāla pieauguma nodoklis ir maksājums par ienākumiem gan no investīcijām Latvijā, gan ārzemēs, līdz ar to izmaiņas nodokļu politikā būtiski neietekmēs privāto investoru izvēli. Tāpat Latvijā ir izveidots ieguldījuma konta modelis, kas ir daudz nozīmīgāks motivators investīciju veikšanai kapitāla tirgū," uzskata Latvijas Bankas Kapitāla tirgus uzraudzības pārvaldes vadītājs Kristaps Soms. Arī Lietuvā nākamgad plānots ieviest ieguldījumu kontu ar līdzīgiem nosacījumiem kā Latvijā. Igaunijā līdzīgs risinājums pastāv jau labu laiku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60