Parex pārstāvis: jānosauc vadība un mērķi

Rezidenti vai nerezidenti? Man ir grūti komentēt šo informāciju, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu nevaru sniegt informāciju par klientiem.Kāpēc neveicās jūsu sarunas ar sindicēto kredītu devējiem? Sarunas veicās, bet [valsts] ieguldījuma līguma sākotnējais variants bija neizpildāms. Pasaulē bez valsts atbalsta neko nevar pārfinansēt. Sindicēto kredītu būtība ir visu laiku pārfinansēties, 17 reižu mēs pārkreditējāmies, astoņpadsmitajā neizdevās. Bet ir jāņem vērā situācija pasaulē. Aizdevēji ir lielas bankas — ja tām pašām ir likviditātes [jeb naudas pietiekamības] problēmas, kādā kapacitātē tās var aizdot citiem?! Premjers minēja, ka bez naudas aizplūšanas un nespējas vienoties ar sindikātiem Parex bankai bijusi vēl kāda problēma. Bankai bija viena — likviditātes problēma.Un tāpēc vajadzēja pārņemt 85%? Tas ir valdības kompetencē. Pasaulē prakse ir tāda, ka valsts bankā ieiet ar 25% daļu, turklāt bez balsstiesībām. Taču šo valdību un centrālo banku rīcībā ir lieli drošības spilveni — situācija ir atšķirīga no Parex bankas gadījuma. Mēs esam maza valsts: ja nav savu resursu, stingri jāpozicionē palīdzība. Ja palīdzība tiek sniegta bankai, kam ir divi lieli privāti akcionāri, tas nav viennozīmīgi skaidrojams un izprotams.Tas bija Starptautiskā Valūtas fonda spiediens? Nedomāju, ka spiediens. Cilvēki daudz strādāja un atrada optimālāko risinājumu.Kas ir vajadzīgs, lai stabilizētu situāciju bankā? Pirmais ir jautājums — kas būs jaunā vadība, un kādi ir stratēģiskie mērķi. Īstermiņā tas ir atbalsts likviditātes nodrošināšanai.Vai bez 355 miljoniem latu, ar ko valsts jau atbalstījusi Parex banku, vajadzīgs vēl? Patlaban nav, bet nevar zināt klientu reakciju. Šī mēneša laikā esat jutuši politisko spiedienu? Es personīgi, nē. Jājautā akcionāriem, viņi bija klāt vistuvāk.