Latvieši ir vīlušies pirmajā no septiņiem Latvijas varasvīru solītajiem treknajiem gadiem. Pēdējā gada tendence liecina, ka fundamentāli mazinās optimisms, kā rezultātā sarūk arī vēlme izprast pasauli, būt prasīgam pret sevi un apkārtējiem, spriež Gatis Bolinskis, Data Serviss valdes loceklis.
Pēc viņa domām, sabiedrība cenšas taupīt spēkus un to dara, fokusējoties uz vērtībām, kas palīdz izvairīties no negatīvām emocijām. Iedzīvotāji vairs nemēģina iedziļināties un izprast notiekošo, bet koncentrējas uz daudzveidīga dzīvesveida izbaudīšanu. Savukārt tiekšanās pēc jauniem pārdzīvojumiem bieži vien ir tikai īslaicīgs aizsardzības mehānisms pret apkārtējo pasauli.
Latvijas sabiedrības vērtību sistēmas attīstību iespējams dalīt atsevišķos posmos, skaidro Data Serviss.
Iekšējās stabilizācijas posms
Laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam cilvēki bija vairāk orientēti uz stabilu apstākļu nodrošināšanu sev un savai tuvākajai videi. Tas dažkārt varēja izpausties pat kā norobežošanās no sabiedriskajām aktivitātēm, jo sevis un savas iekšējās pasaules sakārtošana bija prioritāte, kurai tajā brīdī bija lielāka loma, nekā, piemēram, aktīva iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē. G. Bolinskis: "Tieši šis bija laiks, kad Latvijas iedzīvotājiem tika piedāvāts sapnis par labāku dzīvi – par dzīvi Eiropas Savienībā. Tobrīd nebija iespēju pateikt, ka šī labākā dzīve būs jānopelna, nevis kāds mums to dāvinās."
Racionalitātes fāze
Laika posmu no 2004. līdz 2006. gadam var raksturot kā optimisma fāzi. Šajā laikā sabiedrība fokusējās uz attīstību un racionalitāti, otrajā plānā atstājot savas personiskās sajūtas, vajadzību identificēties ar kādu grupu un rūpēties par ģimeni. Šis bija laiks, kad daudz svarīgāk šķita maksimāli izmantot savas iespējas, rīkojoties loģiski un racionāli. Šajā periodā varēja novērot strauju vērtību izmaiņu – cilvēkiem radās vairāk vēlmju un vajadzību. Prioritāro vajadzību lokā nokļuva daudzveidība. "Tiklīdz ir daudz vēlmju, rodas arī attiecīgs piedāvājums un tam sekojošs straujš patēriņa kāpums," pamatojoties uz pētījumu rezultātiem secina G. Bolinskis.
Sapņa burbulis plīst
Pašlaik Latvijā dzīvojošie cenšas pārvarēt posmu, kas valda pēc cerību nepiepildīšanās. Sapņa burbulis ir plīsis. Apkārt notiekošais – dzīves dārdzība un nestabilitāte - iedzīvotājus vilina aizmirsties, izbaudot dzīvi un tās daudzveidību. Piemēram, šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk Latvijas iedzīvotāji plāno ieguldīt līdzekļus mājokļa remontā vai uzlabošanā. Aizvien vairāk iedzīvotāji apsver iespēju sava mājokļa iegādei ņemt hipotekāro kredītu. "Tomēr interesanta ir tendence, ka sievietes šajā ziņā kļuvušas krietni rezervētākas un piesardzīgākas, kā stiprā dzimuma pārstāvji. Kādi būtu mūsu ieteikumi? Ir laiks apstāties un netērēt naudu, ja ir iespējams to nedarīt – ar katru iztērēto latu kļūsti laimīgāks tikai uz īsu brīdi," uzskata G. Bolinskis.