Kā liecina Hansabankas pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem, tad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 31% uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem mēnesī jābūt vismaz 500-1000 latu apmērā, lai tos novirzītu banku piedāvātajiem uzkrājumu produktiem. 14% respondentu pārliecināti, ka brīvajiem līdzekļiem jābūt vismaz 1000-5000 LVL, bet 7% - vairāk par 5000 LVL. Tikai 1% repondentu uzskata, ka brīvo līdzekļu summa mēnesī var būt arī mazāka par 20 LVL. Skat. attēlā Nr.1.
„Protams, jo lielāku summu katru mēnesi var atvēlēt uzkrājumu veidošanai, jo ātrāk un vairāk var sakrāt. Tomēr, lai sāktu krāt, nav nepieciešamas milzīgas summas. Pareizi būtu katru mēnesi atvēlēt uzkrājumiem 5-10% no ikmēneša ienākumiem un galvenais – iemaksas veikt regulāri, pēc iespējas nepārtraucot tās. Šāda pieeja vislabāk nodrošinās to, ka Jūs tiešām sakrāsiet pietiekošu summu, kā arī ļaus nedomāt par tirgus kāpumiem, vai kritumiem. Piemēram, Hansabankas klientu vidējās iemaksas dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu (gadījumiem, kad tiek veiktas regulārās iemaksas) ir ap 33 latiem, un šādu klientu skaits arvien pieaug,” stāsta Renārs Karašs, Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs. „Lai uzkrājums vairāk atbilstu katra cilvēka vēlmēm, būtu nepieciešams noskaidrot, kam tas domāts. Piemēram, viens no jautājumiem – cik lielu pensiju es vēlos?”
Ja tiek noteikts vēlamais pensijas apmērs, iespējams izrēķināt, cik daudz papildu mēnesī būtu jāuzkrāj, lai to sasniegtu. Ar pensijas 1.un 2.līmeni var pietikt tikai pusei potenciālo izdevumu vecumdienās, līdz ar to otra pusei jāatrod papildu finansējums – uzkrājums vai kāds cits ienākuma avots. Piemēram*, ja novirza 25 latu mēnesī pensiju 3.līmenī un uzkrājumu veic 10 gadus (ja ienesīgums vidēji gadā ir 7%), iespējams sakrāt aptuveni 5000 latu. Turpinot veikt iemaksas turpmākos 10 gadus, uzkrājums būtu prognozējams aptuveni 16000 apmērā. Tas apliecina, ka pat ar nelielām iemaksām uzkrājumā iespējams sakrāt vērā ņemamu summu. Veicot 25 latu ikmēneša ieguldījumu krājkontā (ja gada vidējā likme ir 3%), pēc 20 gadiem uzkrājuma apmērs varētu būt aptuveni 10 000 latu liels. Turklāt nevajadzētu aizmirst Latvijas nodokļu likumdošanas priekšrocībām attiecībā uz uzkrājumu veikšanu. Proti, par iemaksām tādos uzkrājumu produktos kā pensiju 3. līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kas nepārsniedz 20% no uzkrājuma veicēja bruto darba samaksas, var atgūt 25%.
Hansabankas aptaujā iedzīvotājiem tika uzdots jautājums arī par to, kā izmantotu 1000 LVL lielus brīvos līdzekļus. Lielākā daļa – 40% Latvijas iedzīvotāju summu iztērētu patēriņā, proti, iegādātos kādu sen kārotu lietu. 24% vienu tūkstoti latu izmantotu parādu atdošanai, bet 21% ieguldītu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu vai ieguldījumu produktiem vai papildinātu jau esošo uzkrājumu veidu, piemēram, depozītu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu u.tml. Skat. attēlā Nr.2.
Hansabankas aptaujā (OMD Snapshots) par piedalījās 909 respondenti Rīgā, Latvijas pilsētās un lauku reģionos. Aptauja veikta no 26. jūnija līdz 2. jūlijam.
* Aprēķinā izmantotie plānu ienesīgumi ir vidēji vēsturiskie. Aprēķini ir indikatīvi, kas negarantē konkrētu uzkrājuma apmēru nākotnē.
Papildu informācija:
Kristīne Jakubovska
AS „Hansabanka”
Preses sekretāre
Tālr.: 67444560, 29128208
[email protected]