Salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu patēriņa cenas Latvijā kritušas vidēji par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Notiekošais mudina uzdot jautājumu, vai šis cenu kritums norāda uz to, ka ekonomika un patērētāju aktivitāte vēl aizvien ir vāja, vai arī šis deflācijas skaitlis vērtējams kā atsevišķs gadījums, kad cenu samazināšanās ir saistīta ar vienreizējiem faktoriem, piemēram, siltumenerģijas tarifu samazināšanos.
Mazāk apkurei
"Deflācijas atgriešanās Latvijā, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā. Taču straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms. Zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz šī gada beigām. Patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies aptuveni par 0,5%. Nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu pietuvoties 2%," situāciju vērtē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš skaidro, ka zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem, it īpaši ar naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Ekonomists atgādina, ka pēc straujā naftas cenu krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. "Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas. Šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos. Augustā siltumenerģijas tarifs Rīgā tika samazināts vairāk nekā par 11%," skaidro ekonomists.
Viņš arī norāda, ka inflāciju Latvijā ietekmē arī iekšējie faktori, it īpaši situācija darba tirgū. Covid-19 ekonomiskā šoka ietekmē bezdarba līmenis Latvijā ir pieaudzis no 6% pērnā gada nogalē līdz 8,6% šī gada otrajā ceturksnī. Āboliņš arī atgādina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidējā alga Latvijā otrajā ceturksnī pieauga par 3,4%, kas ir viens no lēnākajiem algu kāpumiem mūsu valstī kopš 2010. gada.
Norises darba tirgū atspoguļojas pakalpojumu cenās, kuras augustā augušas tikai par 1,5%, ja salīdzina ar 2019. gada augustu. "Lai arī bezdarba līmenis Latvijā ir sācis samazināties, tomēr situācija darba tirgū vēl ilgu laiku neatgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Tādēļ sagaidāms, ka arī nākamgad pakalpojumu cenu kāpums nepārsniegs 2%," tendences ieskicē Āboliņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!