Eiropas Centrālā banka (ECB) šovasar samazināja bāzes procentu likmi līdz 2% un pēdējās divās sanāksmēs to saglabāja nemainīgu, tādējādi noslēdzot gandrīz gadu ilgu samazinājumu ciklu. Nedaudz vairāk nekā pirms gada likme bija sasniegusi 4%. Šobrīd monetārā politika ir tuvu neitrālam līmenim, un, ja inflācija saglabāsies aptuveni 2% līmenī, ECB nebūs nepieciešamības mazināt procentu likmes. Tāpēc OP Financial Group vecākais ekonomists Jona Vidgrēns paredz, ka ir sasniegts likmju samazināšanas beigu punkts vai vismaz tuvu tam.
Šī ir viena no galvenajām politikas likmēm, kas ietekmē aizņēmumu izmaksas eirozonā, tostarp EURIBOR. Tā ietekmē gan kredītņēmēju izmaksas, kam mainīgās likmes ir piesaistītas EURIBOR, gan arī noguldījumu procentu likmes, piemēram, banku depozītiem. Savukārt EURIBOR caur ECB likmi ietekmē eirozonas makroekonomiskie rādītāji – inflācija, iekšzemes kopprodukta pieaugums un nodarbinātības līmenis.
Gaidāma stabilitāte
«Kamēr inflācija eirozonā atrodas mērķa līmenī ap 2% un tiek novērota, kaut arī mērena, ekonomikas izaugsme (otrajā ceturksnī – par 1,5%), ECB, visticamāk, neveiks būtiskas likmes izmaiņas. Pēc finanšu tirgus dalībnieku prognozēm, ECB likmes pārskatīšana nav gaidāma vismaz līdz 2026. gada jūlijam,» teic Rietumu bankas Resursu pārvaldes vadītājs Dmitrijs Krilovskis. Arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka procentu likmes ir stabilizējušās un tirgi šobrīd neredz lielu virzību.
Vienlaikus garantēt, ka esošā situācija ir stabila un šādas likmes saglabāsies līdz vasarai vai vismaz līdz pavasarim, objektīvi nav iespējams, jo pasaules ekonomikas un ģeopolitikas apstākļi nemitīgi mainās. Un tas tieši ietekmē eirozonas ekonomiku un attiecīgi arī procentu likmes.
Pašlaik ECB prognozē, ka inflācija eirozonā nākamgad var samazināties līdz 1,7% atzīmei, kas būs zemāk par mērķa rādītāju. Līdz ar to D. Krilovskis vērtē, ka var sagaidīt, ka, sasniedzot šo līmeni, ECB nedaudz samazinās galvenās procentu likmes, lai stimulētu ekonomiku, kas izraisīs nelielu EURIBOR likmes samazinājumu.
ECB jaunākajās prognozēs redzams, ka inflācija samazināsies no aptuveni 2% pašlaik līdz 1,7% nākamgad un 1,9% 2027. gadā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks īpaši izceļ ECB decembra sanāksmi, kad šīs prognozes tiks precizētas, kā «bagātu» ar informāciju, lai noteiktu, vai inflācija novirzās no ECB 2% mērķa. Vienlaikus viņš brīdina par tādiem riskiem kā iespējamā kavēšanās ar Eiropas Savienības jauno oglekļa izmešu tirdzniecības sistēmu, kas ECB inflācijas prognozēm pievieno aptuveni 0,3 procentpunktus, potenciāli inflāciju mazinošs Ķīnas imports un spēcīgāks eiro, ziņo Reuters. Stiprāks eiro uzņēmumiem sagādā papildu galvassāpes, sadārdzinot eksportu, piemēram, uz ASV, un attiecīgi ieņēmumi no ASV, konvertējot uz eiro, ir mazāki.
Likmju plaisā
Pēdējos mēnešos finanšu tirgu uzmanību pievērsusi plaisa starp ECB un ASV Federālās rezervju sistēmas procentu likmēm. The Wall Street Journal vēsta, ka plaisa, kas ir vairāk nekā divi procentpunkti, turpmākajos mēnešos, visticamāk, sašaurināsies, bet nepazudīs. Šī plaisa kļuva par ieroci ASV prezidenta Donalda Trampa kritikai par ASV Centrālo banku. Paredzams, ka ASV uzliktie tarifi citām valstīm pastiprinās inflāciju ASV, liekot centrālajai bankai piesardzīgāk tuvoties samazinājumiem, nekā to darīja ECB, jo eirozonas inflācija tagad rada mazāk bažu.
Deviņus mēnešus nemainot likmi, šonedēļ ASV Centrālā banka samazināja bāzes likmi par 0,25 procentpunktiem (no 4,25% līdz 4%), kas, iespējams, ir pirmais no vairākiem samazinājumiem. Bankas amatpersonas signalizēja par iespēju šogad samazināt likmes vēl divas reizes.
Sagaidāms, ka ASV Centrālā banka līdz nākamā gada septembrim pazeminās likmes līdz 3–3,25%. Savukārt ECB apmēram pēc gada ap šo laiku varētu samazināt likmi līdz 1,75%.
Riski pastāv
Attiecībā uz ECB galvenais jautājums ir par to, kā politikas veidotāji saskata riskus. Centrālo banku padomju locekļus mēdz dēvēt par «vanagiem» un «baložiem». Kopumā «vanagi» ir tie dalībnieki, kas tiecas pēc stingrākas monetārās politikas, lai mazinātu inflāciju un izaugsmi, bet «baloži» tiecas pēc liberālākas monetārās politikas, atbalstot izaugsmi un inflāciju.
Līdz ar to ECB «vanagi» šobrīd iebilst pret tālāku likmju mazināšanu, sakot, ka eirozonas ekonomika ir bijusi negaidīti noturīga, saskaroties ar tirdzniecības saspīlējumiem, un izaugsmi labi atbalsta privātais patēriņš. Lai gan D. Trampa 15% tarifi Eiropas Savienības importam ir augstāki, nekā prognozēts, uzņēmumi ir spējuši pielāgoties. Savukārt «baloži» uzskata, ka tarifi vēl pilnībā nav iestrādāti ekonomikā un varētu slāpēt jau tā zemo izaugsmes tempu, vēsta Reuters. Turklāt kārtējās galvassāpes ECB sagādājusi jauna politiskā krīze Francijā, kas strauji palielināja Francijas obligāciju ienesīgumu (attiecīgi samazinājās to cena) bažās par valsts parāda ilgtspējību un vāju ekonomisko izaugsmi.