Tekošo kontu bilances
Visu pasaules valstu tekošo kontu nesabalansētība 2018. gadā kopumā līdzinājās 3% no visas pasaules nominālā IKP ASV dolāros (t. i., kopējais kā pārpalikums, tā attiecīgi arī deficīts bija 3%), nedaudz samazinoties, tomēr jūtami neatšķiroties no 2017. gada rādītājiem, liecina jūlija vidū publiskotais Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējais ziņojums External Sector Report, The Dynamics of External Adjustment. Dokumentā iekļauta un detalizētāk analizēta informācija par 15 valstīm ar lielāko tekošā konta pārpalikumu (proficitu) un tikpat valstīm ar lielāko tekošā konta deficītu naudas izteiksmē. Atsevišķi sniegts apskats par Eiropas Savienību (ES) kopumā.
Tekošais konts atspoguļo preču un pakalpojumu eksporta un importa vērtību, kā arī sākotnējo un otrreizējo ienākumu pārrobežu plūsmas starp kādas vienas valsts un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta maksājumu bilance tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, lielā mērā tāpēc, ka bilances izmaiņas operatīvi liecina par izmaiņām citos ekonomiskajos rādītājos.
Jāpiebilst, ka "tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam", interneta vietnē www.makroekonomika.lv ir skaidrojusi Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Starptautiskā Valūtas fonda ziņojuma un tam pievienoto rekomendāciju galvenais mērķis ir brīdināt par gadījumiem, kad valstu tekošo kontu bilance pārsniedz pieļaujamās jeb drošās robežas. Jautājuma aktualitāte ir saistīta ar centieniem ierobežot parādsaistību pieaugumu globālā mērogā – tekošā konta deficīts visbiežāk tiek segts, aizņemoties līdzekļus. Atbilstīgi Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, neraugoties uz visiem centieniem, neto debitoru saistības pret neto kreditoriem globālā mērogā turpina pieaugt un šobrīd ir sasniegušas vēsturiski augstāko punktu – ap 20% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir četras reizes vairāk nekā XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.
Par pārmērīgām Starptautiskais Valūtas fonds uzskata 35–45% tekošo kontu bilances. Ziņojuma ietvaros katras no apskatītajām valstīm tekošā konta bilances pārpalikums vai deficīts arī novērtēts atkarībā no daļas pret IKP. Pēc īpašas formulas tiek noteikts katras valsts vēlamais rādītājs (procentos no IKP), bet tālāk jau par atbilstošu jeb pieņemamu (starptautiskajā apritē lietotais termins angļu valodā – broadly in line) tiek uzskatīta novirze no šī rādītāja 1% no IKP robežās, mēreni (starptautiski ierastais termins angļu valodā – moderately) neatbilstošu – 1–2% no IKP robežās, neatbilstošu – 2–4% no IKP robežās, bet par būtiski (starptautiski ierastais termins angļu valodā – substantially) neatbilstošu – ja tiek pārsniegta 4% no IKP robeža.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!