Kāpēc 2024. gada nogalē, piecpadsmit gadus pēc pazīstamākā kriptovalūtas veida – bitkoina – radīšanas, latviešiem būtu svarīgi par to uzzināt vairāk?
Sabiedrībā ir izveidojušās trīs cilvēku grupas. Pirmā ir programmētāji, kas saprot, kas ir bitkoins un kā tas darbojas. Otra ir grupa, kas mēģina no tā iedzīvoties, ieguldot un spekulējot. Aplēses liecina, ka ASV vien šādu digitālo spekulantu ir ap 20 miljoniem. Bet trešā grupa ir vislielākā – cilvēki, kas labākajā gadījumā dzirdējuši šo vārdu, taču tas viņiem īsti neko neizsaka.
Kas tagad mainījies, ka šīs zināšanas kļuvušas būtiskas?
Obligāti jāuzzina nav, taču būtu vērts pamanīt, ka cilvēku interese par kriptovalūtām un to pazīstamāko un populārāko veidu –bitkoiniem – šo piecpadsmit gadu laikā ir krasi pieaugusi.Vienlaikus ir ārkārtīgi pieaugusi bitkoina cena. Es kā bitkoina atbalstītājs esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis process turpināsies arī nākotnē un uzzināt par to vēlēsies arvien vairāk cilvēku. No otras puses – katrs cilvēks, kas kaut ko zina un interesējas par bitkoiniem, palielina to atpazīstamību un uzlabo nākotnes perspektīvas.
Kā jūs pats iepazināties ar bitkoiniem?
Pirmo reizi par bitkoiniem uzzināju un tos arī nopirku ap 2015. gadu.
Vai šis process bija sarežģīts?
Nē, tolaik nebija. Pie manis kā riska kapitāla jomā strādājoša cilvēka atnāca divi jaunieši ar bitkoina biržas izveides ideju. Pavaicāju, kas ir bitkoins, un viņi pastāstīja. Neteikšu, ka visu sapratu, bet atbildēju – labi, taisām to biržu. Reģistrēt kontu Eiropas bitkoinu biržā nebija sarežģīti, arī naudas pārskaitīšana no “Swedbank” uz šo biržu īpašas grūtības nesagādāja. Tā es nopirku savu pirmos bitkoinus.
Tolaik ieguldīju pietiekami lielus līdzekļus – bitkoini maksāja 200 eiro gabalā. Ar interesi sekoju līdzi, kas notiks tālāk. Kādu laikubiju pārliecināts, ka tā ir krāpniecība un kaut kas nav kārtībā. Tad “AirBaltic” piedāvāja pirkt aviobiļetes par digitālo valūtu, un es par diviem bitkoiniem nopirku biļetes uz Berlīni un atpakaļ. Atskatoties pagātnē un zinot, ka šobrīd bitkoina cena ir gandrīz 70 tūkstoši dolāru, jāatzīst, ka tās, šķiet, ir dārgākās aviobiļetes, kādas jebkad esmu iegādājies. Bet, iedziļinoties tajā visā un uzzinot arvien vairāk par bitkoina filozofiju, tā pamatā esošo matemātiku un psiholoģiju, pamazām iesaistījos arvien vairāk.
Lai gan ir virkne uzņēmumu, kas pieņem maksājumus bitkoinos, tomēr kā maksāšanas līdzeklis tas joprojām ir neērts. Vienlaikus nav noliedzams, ka bitkoins kā investīciju valūta darbojas, kaut gan daudzi to uzskata par riskantu lielo svārstību dēļ. Kā, jūsuprāt, parastam cilvēkam būtu jāskatās uz bitkoinu?
Man ir tāda draugu un paziņu kopa, kuru saucu par bitkoina draudzi. Viņi man snieguši dažādus pakalpojumus, un es pateicībā esmu viņiem dāvinājis bitkoinus. Dažiem saņēmējiem bitkoinu vērtība kopš dāvināšanas brīža pieaugusi astoņas reizes, dažiem trīs četras reizes. Bet tie, kas pārdeva bitkoinus izdevīgā brīdī, uzcēla sev mājas vai nopirka dzīvokļus. Neviens no viņiem nav sūdzējies!
Dāvinātam zirgam jau zobos neskatās. Bet vai šobrīd jūs ieteiktu ieguldīt naudu bitkoinos?
Droši vien pirms šāda lēmuma pieņemšanas vajadzētu nopirkt manu grāmatu, izlasīt un izvērtēt tajā ietvertos argumentus (smejas). Taču pārstāstot īsumā – tradicionālā nauda vairs neiztur laika pārbaudi, proti, naudas pirktspēja krītas, un tas notiek strauji. Viena no pazīmēm ir izskanējušās baumas par atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām, jo tās kļuvušas praktiski bezjēdzīgas – par tām vairs nevar nopirkt itin neko.
Cits arguments: vairākums lasītāju paši zina, ka tas, ko veikalā varēja nopirkt par 50 eiro pirms diviem gadiem, un tas, ko var nopirkt šobrīd, krasi atšķiras. Tādēļ glabāt savus uzkrājumus tradicionālajā naudā bankas kontā nozīmē pakāpeniski tos zaudēt.
Savukārt bitkoinu inflācija neietekmē, ir tikai deflācija – tā cena tikai pieaug. Šajā ziņā ar bitkoinu nevar sacensties pilnīgi neviens cits alternatīvais vērtības uzkrāšanas līdzeklis, par naudu nemaz nerunājot.
Es pats nevienā savā iepriekšējā biznesā neesmu bijis tik veiksmīgs, kā ieguldot kriptovalūtās! Tai pašā laikā nevienam nekad neieteiktu investēt kriptovalūtās aizņemtu naudu, bet tikai savu – šis tirgus ir svārstīgs, un iespēja zaudēt investīcijas ir pietiekami liela.
Tāpat uzskatu, ka apgalvojums – bitkoins kā maksāšanas līdzeklis ir neērts – tikai daļēji ir patiess. Jā, sīki norēķini bitkoinos pagaidām ir neērti. Taču, veicot lielu pirkumu, piemēram, māju, automašīnu, vērtīgu gleznu vai jahtu, desmit minūtes, kas vajadzīgas norēķiniem bitkoinos, ir pilnīgi pieņemams laiks.
Ne velti valstis, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas un kurām grūti norēķinos izmantot tradicionālo naudu, piemēram, Krievija un Irāna, kā arī Ķīna, gatavojas eksperimentēt ar norēķiniem bitkoinos. Un kādēļ gan ne? Tas ir ļoti likvīdsmaksāšanas līdzeklis, ar to var pārskaitīt lielas naudas summas šādiem norēķiniem pilnīgi pieņemamā laikā, un bitkoinu nespēj ietekmēt pret valstīm noteiktās sankcijas.
Ja privātpersona nolemj pirkt bitkoinus, ar kādām grūtībām un šķēršļiem var saskarties?
Katras valsts kontrolējošās institūcijas nosaka, cik stingri tās vēlas mūs ierobežot. Latvijā šī robeža tiek noteikta arvien stingrāka.Agrāk nevienu īpaši neinteresēja, ko tu dari līdz triju vai piecu tūkstošu eiro robežai, bet šobrīd jau tiks ziņots par 750 eiro lieliem darījumiem. Tādēļ arī atbilde – līdz 750 eiro robežai ieguldīt bitkoinos Latvijā ir samērā vienkārši, bet virs tās – jau diezgan sarežģīti.
Līdz 750 eiro robežai vari iemaksāt naudu, piemēram, bankā “Revolut” un nopirkt par to bitkoinus, tas ir vienkārši. Virs šīs robežas ir grūtāk, taču šobrīd jau par jebkuru pārskaitījumu, kas pārsniedz piecu tūkstošu eiro robežu, jāsniedz dažādas atskaites un pamatojumi. Kopumā Latvija nav ieguldījumiem kriptovalūtāsdraudzīga valsts. No otras puses – Latvijā darījumi bitkoinos vismaz pagaidām tiek aplikti ar ļoti nelieliem nodokļiem, atšķirībā no, piemēram, Lielbritānijas.
Vai no teiktā izriet, ka bitkoina entuziasti ir cilvēki, kas ne pārāk uzticas valdībām un vēlas izvairīties no to pārmērīgas kontroles?
Jā domāju, ka tā ir visu kriptovalūtu ieguldītāju kopīga īpašība. Kriptovalūtas piedāvā iespēju izvairīties no pārmērīgās valsts kontroles, ja ir tāda vēlēšanās. Taču tas vēl nenozīmē, ka bitkoins vai citas kriptovalūtas tiek izmantotas dažādu nelegālu vai noziedzīgu darījumu apmaksai – šajā jomā nepārspējams maksāšanas līdzeklis ir un paliek ASV dolāru banknotes, kas, atšķirībā no bitkoina, ir patiešām pilnīgi neizsekojamas.
Kāda nākotne, jūsuprāt, gaida bitkoinu un kriptovalūtu kopumā?
Runājot par bitkoinu kā ieguldīšanas līdzekli – esmu optimists un uzskatu, ka tā izaugsmes potenciāls ne tuvu nav izsmelts. Šobrīd tiek lēsts, ka visu pasaules ieguldījumu vērtība ir aptuveni 450 triljoni ASV dolāru. Bitkoina kopējā kapitalizācija ir 1,3 triljoni ASV dolāru – tātad nepilni 0,3% no kopējiem ieguldījumiem pasaulē.
Ja tie, kas kontrolē tos 450 triljonus, kaut nedaudz noticēskriptovalūtām un sāks tajās ieguldīt, tas vien bitkoina cenu var acumirklī dubultot vai trīskāršot. Un šādas pazīmes ir – ASV lielās investīciju bankas šī gada sākumā izveidoja 11 dažādus ar kriptovalūtām saistītus ETF jeb biržā tirgotos fondus. Proti, kriptovalūtas ASV lielo investoru izpratnē pamazām kļūst par ikdienišķu investīciju līdzekli, un tas palielinās investoru interesi par šādiem ieguldījumiem.
Tāpat ir dzirdēts, ka pasaules lielo banku ieguldījumu speciālisti jau šobrīd rekomendē klientiem nelielu daļu no investīciju portfeļa, aptuveni 5-10%, ieguldīt kriptovalūtās. Ja klienti sekos šiem ieteikumiem, tas strauji palielinās pieprasījumu pēc bitkoiniem, un tātad celsies arī to cena.
Bez tam, lai gan šobrīd bitkoins norēķiniem vēl nav pietiekami ērts, gan “Visa”, gan “Mastercard” paziņojušas par kriptovalūtukredītkaršu ieviešanu – proti, ir iespējams tērēt dolārus vai eiro, bet papildināt kontu no sava bitkoinu maciņa. Tādēļ arī šajā jomā situācija mainīsies, sīkie norēķini kļūs ērtāki, un tas pavērs daudz plašākas bitkoinu izmantošanas iespējas, tātad arī pieprasījumu – arī tas būs faktors, kas palielinās bitkoinu cenu nākotnē. Tādēļ esmu optimists.