Latvija, Latvijas cilvēki, Latvijas uzņēmēji – mēs esam atvērti jaunajām tehnoloģijām?
Uz šo jautājumu nebūs vienkārši atbildēt. No vienas puses, protams, viennozīmīgi esam. Kaut vai tāpēc, ka dzīvojam Baltijas jūras reģionā, kur tehnoloģijas vispār ir izplatītas, esam arī maza valsts, kur inovāciju ieviešana ir diezgan vienkārša, lai arī ne vienmēr lēta. Pēc dažiem svarīgiem rādītājiem, kuri liecina par iedzīvotāju atvērtību tehnoloģijām, mēs pat esam starp līderiem visas pasaules mērogā. Piemēram, mobilā interneta izmantošanas ziņā. Nupat tika publicēts pētījums, kura rezultāti liecina, ka LMT klienti ir trešie aktīvākie mobilā interneta izmantotāji pasaulē starp telekomunikāciju kompāniju klientiem. Un otrajā desmitā atradās arī abu pārējo Latvijas mobilo sakaru operatoru, Tele2 un Bite, klienti.
Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs kritērijs, tāda uzskatāma liecība par tehnoloģiju izmantošanas vērienu. Būtisks rādītājs, kuru salīdzināt, jo ir daudzas tehnoloģijas, kuras kādās konkrētās valstīs vienkārši neiedzīvojas. Piemēram, mobilie maksājumi, izmantojot viedtālruni, ir ārkārtīgi populāri Āzijas valstīs, bet Eiropā tā arī nav guvuši popularitāti. Mobilā interneta "trafiks" savukārt ir universāls rādītājs, pat ja tiek izmantots tikai video skatīšanai.
Arī Latvijas valsts vismaz konceptuāli šajā ziņā ir atvērta, lai gan ar ieceru īstenošanu (es šeit domāju dažādu e-risinājumu un platformu ieviešanu) ne vienmēr veicas tā, kā iecerēts. Rezultātā tieši kā valsts mēs varbūt arī neesam reitingu pašā augšā, taču ir idejas un redzējums, un virzība, turklāt procesi tiek īstenoti pamatā ar pašu spēkiem. Sanāk ja arī ne izcili, tad labi, gan ar atsevišķiem izņēmumiem. Jebkurā gadījumā ir daudz par Latviju ievērojami bagātāku valstu, kuru sasniegumi šajā ziņā ir daudz pieticīgāki, vai arī tās vienkārši par milzīgu naudu nopērk jau gatavus risinājumus kādā no lielajām kompānijām.
Mēs bieži nenovērtējam to, kas mums ir.
Kas attiecas uz biznesu, uz biznesa tehnoloģiju izmantošanu, šeit situācija ir krietni sliktāka. Ja atskaita tieši IT jomā strādājošus uzņēmumus un finanšu sektoru, bankas, kā arī vēl ierobežotu skaitu lielu kompāniju, tad kopaina bieži ir visai bēdīga. Pastāv ievērojama plaisa, distance starp tiem risinājumiem, kas ir pieejami, un risinājumiem, tehnoloģijām, kādas uzņēmumi ir gatavi izmantot. It īpaši tas attiecas uz vidējām kompānijām, par kurām bieži šķiet, ka tām nav gandrīz nekādas sapratnes par to, kā lietot jaunās tehnoloģijas, kā tās var palīdzēt uzlabot uzņēmuma darbību, palielināt peļņu vai ietaupījumus u. tml.
Rezultātā Latvijā joprojām ir mūsu valsts mērogiem lieli uzņēmumi, kas, piemēram, strādā pat bez vienkāršām klientu menedžmenta programmām, ir kompānijas, kur vienīgā IT klātbūtnes izpausme ir Microsoft Office un pati elementārākā vietne internetā. Daži dokumenti, rakstīti Word, aprēķini ar Excel plus vienkārša informācija internetā, turklāt ne vienmēr, un vēl elektroniska komunikācija ar valsts iestādēm gadījumos, kad citādi nav iespējams. Un es runāju par uzņēmumiem ar miljona vai vairāk eiro gada apgrozījumu, kuriem it kā vajadzētu saprast, ka šāda pieeja tehnoloģijām ir dārga, lēna un ārkārtīgi neefektīva.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!