ASV un Ķīnas tirdzniecības karš vēl nedraud ar katastrofu

Par to, vai ir iespējams šodien 1:1 nokopēt 1930. gadu Latviju, te kāds strīdas pats ar sevi - neviens cits par to neko nav teicis.

Pirmkārt, nekur nav rakstīts, ka pasūtītājam obligāti vajadzēs karavānu no 10 autokravām, viņš var pasūtīt tikai vienu. Tā ka baumas par masu bezdarbu ir un paliek baumas. (Starp citu, 1950. gados baumoja par atomreaktoriem cepeškrāsnīs, totālu pāreju uz gudrajām durvīm, slīdošajiem celiņiem un personisko helikopteru katram. Šodien tiešām ir atomreaktori, gudrās durvis, slīdošie celiņi un helikopteri - bet ne visur un ne katram.) Otrkārt, kurš teica, ka nelegālis nevar iemācīties strādāt ar ierīci lietotāja līmenī? Fon Neimana automāti, kas strādā bez cilvēka un vēl paši sevi remontē, ir zinātniskā fantastika, tāpat kā mākslīgais intelekts. Brīnums ''Komentārs nepievienojas'' - atkārtoju.

Savukārt indiāņi uzskatīja, ka bezdievīgi piekrāpuši dumjos eiropiešus. Kortesa laikos Meksikā bija tik daudz zelta, ka actekiem tas skaitījās nevērtīgs, toties nefrīts bija ļoti dārgs. Bēgot no Tenočtitlānas pēc pirmā mēģinājuma to iekarot, jaunie konkistadori (no papildinājuma, kas pienāca īsi pirms bēgšanas) apkrāvās ar zeltu, ko bēgot tāpat nācās pamest. Veterāni ar Bernalu Diasu priekšgalā paņēma dažus nefrīta gabalus un pēc izglābšanās tos apmainīja pret lielu daudzumu zelta.

Grāmatu pārrakstītāja profesija ir tikai mainījusi formu un to, ko viduslaikos darīja viens mūks pārrakstītājs, tagad izpilda vesels kolektīvs. Mūkam pietika ar zoss spalvu, galvu, krēslu un saules gaismu, sliktākajā gadījumā - sveci uz galda vai lāpu pie sienas. Mūsdienās datu apstrādes operatoram dodiet datoru, skeneri, operāciju sistēmu, speciālās programmas un antivīrusu, un nevienu no šīm ierīcēm/programmām operators neizgatavo pats, tātad viņš nevarēs pat sākt darbu, ja citi nenodarbosies ar ierīču projektēšanu un montāžu, kalnrūpniecību, inženieriju un ģeoloģisko izlūkošanu, un vēl strāvu viņam dodiet, bez strāvas neviena ierīce neiet, bet elektrostacija un viss, kas tai vajadzīgs, ir atsevišķs stāsts. Trešais stāsts ir tas, ka visi minētie speciālisti kādam jāapmāca. Izzūdot vienai profesijai, rodas vairākas jaunas un nodarbināto skaits palielinās.

Rakstīšu gan, jo ekonomikā neizglītoti cilvēki jāapskaidro. ASV lētāku metālu nekā Ķīna ražot nevar. Ja varētu, tad to jau darītu, cena būtu vienāda ar ķīniešu un problēmas nebūtu. Taču ,ASV rūpnieki saka, ka viņi nopelnīt var tikai tad, ja metāla cena celsies. Tā arī tiešām ceļas pēc ievedmuitas ieviešanas. Tālāk sākas ķēdes reakcija. Runājot par automatizāciju, statisktika ir neapgāžama - rūpnīcās strādā mazāk cilvēku, bet rūpnīca saražo vairāk preču. Bezdarbs ir tādēļ, ka tos cilvēkus īsti nav kur likt. Vēl spilgtāk tas redzams lauksaimniecībā. To ko 20.gadsimta sākumā izdarīja uz lauka 100 strādnieku un 20 zirgi, tagad izdara viens strādnieks un viens traktors. Tāpēc fantazēšan par Ulmaņlaikiem, kad Latvijā visiem bija darbs un varēja pabarot Eiropu vienkārši nerullē. Drīzumā masveidā darbu zaudēs šoferi. Jau šodien test režīmā brauc 10 fūras, pirmajā cilvēks pārējās ķer signālu no sensoriem un brauc pakaļ. Trampam gan taisnība tajā, ka bez automatizācijas darbu atņem arī nelegāļi.

@hmm sorry bet tu esi pilniigs daunis un absoluuts tukshpljuutis, tev nav vispaar nekaadas sajeegas par ekonomikas procesiem, gribeetus katru tavu teikumu atspeekot ar faktiem bet nav ne laika ne veelmes savus nervus teereet uz idiotiem. Ja tu esi tik aprobezhots ka nespeej saprast kaa kjiina atnjem ASV darbavietas tad man ir tikai jaaizsaka nozheela par tavaam praata speejaam. Labaak vairs te neraksi jau pietiekoshi stulbiibas sarakstiiji.

ASV vēl 30tajos gados bija salikusi muitas tarifus ar cerību ka tagad visu ražos paši. Plāns izgāzās. Viss palika tikai dārgās. Ķēdīte ir apmēram tāda. ASV paceļ ievedmuiti metālam, metāls MOMENTĀ paliek dārgāks, līdz ar to dārgāki paliek arī lauksaimniecības traktori, tai pat laikā Ķīna uzliek ievedmuitu sojas pupām. Reuzltātā fermerim ir jāpēr dārgāki traktori bet sojas pupas vairs tik daudz pārdo nevar. Paši Ķīnieši sojas pupas var saražot bet ne tik labas un ne tik lētas kā amerikāņi. Savukārt amerikāņi var saražot metālu, bet ne tik lētu kā ķīnieši. Galarezultātā - dārgākas sojas pupas un dārkāks metāls. Daudz labāk ir SPECIALIZĀCIJA - katrs ražo maksimāli lēti un labi un savstaprēji apmainās (tirgojas). Starpcitu Ķīna ASV darbavietas neatņem. Darbavietas izzūd dēl automatizācijas. Tajās pašas metāla rūpnīcās strādā MAZĀK strādneiku nēk 70jos gados, bet saražo metāla VAIRĀK. Jo ir AUTOMATIZĀCIJA. Šodien izzudusi profesija ir grāmatas pārrakstīšana ar roku.

Trampam, kā bankrotu meistaram, būtu jāpriecājas par tirdzniecības deficītu. Ja jūs pārdoda preci un saņemat pretī lērumu dolāru, tad ko jūs ar to zaļo papīru kaudzi tālā darīsiet? Ēst to nevar, mugurā arī nevilks. Tērēt Ķīnā? Nelielu daļu jā, bet Ķīna tomēr ir juaņi. Nekas cits neatliek kā šos nopelnītos dolāru miljardus investēt atpakaļ ASV. Visdrīzāk pirks Ņujorkā tāpaša Trapma saceltos super dārgos dzīvokļus, pirks ASV uzņēmumu akcijas utt. Citiem vārdiem sakot ASV dabūt 1) lētu izejmateriālu lai varētu radīt jau sarežģītākas lietas ar augstāku pievienoto vērtību 2) investīcijas.

Tramps ir lielisks speciālists kā bankrotēt. No otras puses Tramps prot no bankrota izrāpot sveiks un vesles, ja ir kādi muļķi kuri viņa savārītās nejēdzības nofinansē.

Jau 19. gadsimta beigās, tālredzīgi cilvēki Eiropu brīdināja par "Dzeltenām briesmām".