Otrā lielākā pasaulē
Briseles un Tokijas vienošanās rezultātā tiks izveidota pēc nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pasaulē otra lielākā brīvās tirdzniecības zona. Pēc Pasaules Bankas datiem, 28 ES valstu un Japānas kopējais IKP 2017. gadā bija nedaudz zem 21,5 triljoniem ASV dolāru (aptuveni 18,4 triljoni eiro). Šī summa sadalās – 17,28 triljoni ES un 4,88 triljoni dolāru Japānai, kamēr trim Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonas (NAFTA) valstīm – 22,2 triljoni dolāru (19,39 triljoni ASV, 1,65 triljoni Kanādai un 1,15 triljoni Meksikai). ES un Japānas brīvās tirdzniecības zona arī apvienos 635 miljonus iedzīvotāju (attiecīgi 508 miljonus Eiropā un 127 miljonus Japānā), kamēr NAFTA iedzīvotāju skaits ir 519,5 miljoni cilvēku (325,7 miljoni ASV, 127,5 miljoni Meksikā un 36,3 miljoni Kanādā).
Vienlaikus šobrīd nedz ES Japānai, nedz Japāna apvienotajai Eiropai nav galvenās tirdzniecības partneres. Japānas, pasaules ceturtās lielākās preču eksportētājas, visa eksporta vērtība 2017. gadā bija 698,2 miljardi dolāru (4,4% globālā eksporta), un vairāk par pusi tika eksportēts uz citām Āzijas valstīm ar Ķīnu priekšgalā, bet vēl 22,3% – uz Ziemeļameriku. Visas Eiropas, ne tikai ES, daļa Japānas eksportā pērn bija 12,9%. Savukārt 28 ES valstis 2017. gadā bija trešais lielākais Japānas preču eksporta tirgus, gan jūtami atpaliekot no ASV un Ķīnas. Pēc Worldstopexports.com datiem, Japānas preču eksporta uz ES valstīm vērtība pērn nedaudz pārsniedza 78 miljardus dolāru (68,9 miljardi eiro, pēc Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm), kas līdzinājās 11,2% no visa Japānas preču eksporta. Uz ASV tikmēr tika eksportētas Japānas preces 135,1 miljarda dolāru (19,3%), bet uz Ķīnu – 132,8 miljardu dolāru (19%) vērtībā. Lielākais Japānas preču eksporta tirgus apvienotajā Eiropā pērn bija Vācija (18,9 miljardi dolāru, 2,7%), bet otrajā vietā šajā sarakstā atradās Lielbritānija (13,8 miljardi dolāru, 2%) kura, kā zināms, drīzumā gatavojas pamest ES.
ES dalībvalstis uz Japānu pērn tikmēr eksportēja preces 60,5 miljardu eiro vērtībā, kas līdzinājās 3,2% no visa ES eksporta. Japānas daļa ES importā savukārt bija 3,7%, aprēķinājusi EK. Ar divpusējās tirdzniecības apgrozījumu 129,4 miljardu eiro apmērā, kas vienlaikus ir visu laiku augstākais rādītājs abu pušu tirdzniecībā, Japāna pērn atradās sestajā vietā ES lielāko tirdzniecības partneru sarakstā – starp Turciju un Norvēģiju.
Jāpiebilst, ka ES ilgstoši negatīvo tirdzniecības ar precēm bilanci tirdzniecības attiecībās ar Japānu (pērn tie bija mīnus 8,4 miljardi eiro) ievērojami saldina pakalpojumu tirdzniecība. ES pakalpojumu eksporta uz Japānu vērtība pērn bija 31 miljards, bet Japānas uz ES – 18 miljardi eiro, kas ļauj apvienotajai Eiropai nodrošināt pozitīvu kopējo preču un pakalpojumu tirdzniecības bilanci.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!