Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Lielbritānija, kas pēc finanšu krīzes uzrādīja straujāku ekonomisko pieaugumu nekā kontinentālā Eiropa, šobrīd zaudē tempu, un tas saistīts arī ar pērn referendumā pieņemto lēmumu par aiziešanu no Eiropas Savienības

Britu spožums sāk bālēt

Valsts, ko varam uzskatīt par pamatlicēju industriālajai revolūcijai un lielā mērā arī mūsdienu globalizācijas procesiem, līdz šim bijusi arī viens no vadošajiem Latvijas eksporta tirgiem, turklāt vēl līdz šā gada sākumam ar pieaugošu lomu.

Tomēr šobrīd Apvienotās Karalistes devums Latvijas eksportā sācis uzrādīt pretējas tendences, un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports uz Lielbritāniju saruka par pusprocentu līdz 281,17 miljoniem eiro. Tas gan nav nekas ārkārtējs, taču iespaidīgais  8,2% kritums, kas gada izteiksmē fiksēts jūnijā, liek uzdot jautājumu, vai šī ir tikai īslaicīga pārmaiņa, vai arī runa ir par fundamentālām britu ekonomikas problēmām, kas sāpīgi skars gan Latvijas ekonomiku, gan mūsu valsts piederīgos, kuri mājas atraduši Eiropas lielākajā salā vai kaimiņos esošajā Ziemeļīrijā.

Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs uzskata, ka Lielbritānijai tuvākie pāris gadi nesolās būt viegli. "Izaugsmes tempi sāk samazināties un šobrīd ir vieni no vājākajiem Eiropā. Brexit sarunas solās būt smagas, un, visticamāk, investīciju plūsma Lielbritānijā apsīks. Inflācija valstī sasniegusi pēdējo četru gadu augstāko līmeni, kas bremzē privāto patēriņu un pasliktina iedzīvotāju noskaņojumu," kopējo ainu ieskicē Belēvičs. Sevišķi iepriecinošs neizskatās arī valsts ekonomiskais pieaugums iekšzemes kopprodukta (IKP) izteiksmē. Gada otrajā ceturksnī, rēķinot salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā, IKP pieaugums sarucis līdz 1,7%, liecina Tradingeconomics.com dati. 

Trīs mēnešus iepriekš šis skaitlis bija 2%, bet pērnā gada noslēdzošajā kvartālā – 1,9%. Kopumā statistika liecina, ka ceturkšņos pēc pagājušā gada vasaras saulgriežos notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) valsts ekonomiskā izaugsme nedaudz paātrinājās. To varēja skaidrot ar pirmreferenduma un tam sekojošajā periodā notikušā mārciņas kursa izraisītajiem papildu ieņēmumiem eksporta tirgos, kas britiem ļāva vairāk tērēt arī pašu mājās.

Tomēr, mārciņas kursam pārāk ilgi turpinot lejupslīdi, arī importa preces kļūst dārgākas, kas, kā jau minēts, veicina patēriņa bremzēšanos. Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka vājā valūta un ar to saistītā importa preču sadārdzināšanās rezultātā augošā inflācija noēd nelielo algu pieaugumu, tāpēc mājsaimniecību pirktspēja sarūk. Gada otrajā pusē Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi nedaudz kāpinās eksports (augoša ārējā pieprasījuma un vājas sterliņu mārciņas ietekmē), bet investīcijas un mājsaimniecību patēriņš būtiski straujāk neaugs.

Tomēr finanšu tirgus norisēs acīmredzami sāk mazināties ārvalstu investoru uzticība tam, vai viņi nezaudēs uz valūtas kursa krituma rēķina, turklāt domu par naudas izņemšanu var veicināt arī šobrīd vērojamā tautsaimniecības bremzēšanās, kamēr citur Eiropā notiek pilnīgi pretējais. Tādējādi arī Londonas Fondu biržas indekss FTSE 100 kopš jūnija sākuma sāk iezīmēt lejupslīdi, kas pagaidām gan izpaužas pāris procentu vērtības zudumā.

Tas, ka investori biržā vairs nav tik aktīvi pircēji, gan nenozīmē, ka investīciju plūsmas apstāsies. Belēvičs zina teikt, ka valdība apņēmusies ieguldīt infrastruktūrā, tehnoloģijās un strādājošo iedzīvotāju prasmēs, lai veicinātu izaugsmi nākotnē, taču, ņemot vērā peripetijas ap Brexit, šie pasākumi varētu nebūt ar tūlītēju atdevi. "Pateicoties vājajai mārciņai, labus laikus piedzīvos Lielbritānijas eksportētāji, kuru preces un pakalpojumi ārējos tirgos kļuvuši konkurētspējīgāki, taču ilgākā termiņā konkurētspēju varētu apdraudēt pieaugošās izmaksas, kas būs inflācijas sekas. Visticamāk, Lielbritānijas IKP izaugsmes temps šogad un nākamajā gadā varētu būt starp 1,5 un 2%" prognozes ieskicē Nordea eksperts. 

Pēc Swedbank prognozēm, Lielbritānijas IKP šogad augs par 1,6% (salīdzinot ar 1,8% 2016. gadā), bet nākamgad – par 1,5%.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 12.septembra laikrakstā Diena!

 

Top komentāri

Briti balo
B
nepārtraukti jau kopš pirmā pasaules kara. Neraugoties uz atsevišķiem īslaicīgiem izrāvieniem.
Kad Latvijā beigsies krīze?
K
Milzu ekonomikas giganta Latvijas eksports uz Lielbritāniju saruka par pusprocentu līdz 281,17 miljoniem eiro :D
Trollis JT
T
Zaudē tempu? Nekas, daži desmiti tūkstoši "balto vergu" no Austrueiropas iedos atkal paātrinājumu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Intervijas

Vairāk Intervijas

Ražošana

Vairāk Ražošana

Karjera

Vairāk Karjera

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Īpašums

Vairāk Īpašums

Finanses

Vairāk Finanses