Šāgada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos, teic bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Norises finanšu tirgos attiecīgi izpaudās Latvijas pensiju plānu rezultātos, it īpaši, ņemot vērā to ieguldījumu profilu – augsta vai zema riska aktīvos. Augsta riska pensiju plāni iegulda lielākoties akciju tirgos, kas ilgtermiņā ļauj sasniegt lielāku atdevi, bet īstermiņā ir svārstīgāki. Tie ir domāti cilvēkiem, kuriem līdz pensijas gadiem vēl ir laiks (vairāk par 5–10 gadiem). Savukārt zema riska plāni fokusējas uz obligācijām, kas tradicionāli ir stabilāks aktīvs, bet tā atdeve arī ir zemāka nekā akcijām. Līdz ar to šādi plāni vairāk piemēroti pirmspensijas vecumā, lai tajā brīdī, kad jāpensionējas, varētu mīkstināt tirgus kritumu, ja tāds būtu.
Kamēr nav ieviesta pastāvīga iespēja iedzīvotājiem atlikt līdzekļu izņemšanu no pensiju 2. līmeņa plāniem, ja ir piedzīvota tirgus krīze, migrēšana no augsta riska plāna uz zema riska pirmspensijas vecumā ir optimāla stratēģija, lai vairotu un saglabātu savu līdzekļu vērtību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00