Gāzes tankkuģa ceļš no Norvēģijas līdz Dienvidkorejai ilga 22 dienas – gandrīz par trešdaļu ātrāk, nekā prasītu tradicionālais maršruts caur Suecas kanālu, un tiek uzskatīts, ka šo starpību iespējams samazināt vēl vairāk. Dienvidkorejas kuģu būvētavā Daewoo Shipbuilding & Marine Engineering (DSME) tapušais, Krievijas valsts kompānijai Sovkomflot piederošais Kristofs de Maržerī ir pirmais no kopumā 15 plānotajiem šādas sērijas gāzes tankkuģiem, kas visa gada garumā nodarbosies ar gāzes piegādēm patērētājiem no Sabetas termināla, projekta Yamal LNG ietvaros.
Sovkomflot sākotnēji pasūtīja Dienvidkorejā arī pārējos 14 sērijas gāzes tankkuģus, taču 2015. gadā pārdeva tiesības uz pasūtījumiem vairākiem citu valstu kopuzņēmumiem, tostarp Teekay LNG Partners un China LNG Shipping (CLNG) (seši tankkuģi), Sinotrans, Dynagas un CLNG (pieci tankkuģi), Mitsui O.S.K. Lines (MOL) un China Shipping LNG Investment (trīs tankkuģi).
Šis reiss, kā arī fakts, ka Dienvidkorejā tiek būvēti vēl trīs YAMALMAX vārdu ieguvušās sērijas kuģi un ka šā gada beigās sāks darboties Yamal LNG pirmā kārta ar jaudu 5,5 miljoni tonnu LNG gadā (pēc projekta trešās kārtas pabeigšanas šis rādītājs sasniegs 16,5 miljonus tonnu), ir piesaistījis uzmanību tā dēvētajam Ziemeļu jūras ceļam, kura attīstīšana jau ilgstoši ir viena no Krievijas stratēģiskajām prioritātēm.
Jāpiebilst, ka Ziemeļu jūras ceļš ir attāluma ziņā īsākais kuģniecības maršruts starp Eiropas Atlantijas okeāna piekrasti (ieskaitot tādas ostas kā Hamburga, Roterdama un Antverpene) un Āzijas Klusā okeāna reģionu, tostarp Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju, taču līdz pat XXI gadsimtam klimatisko apstākļu dēļ maršruts kuģojams bija vien 2–4 mēnešus gadā, tas tika un joprojām tiek izmantots gandrīz tikai savulaik PSRS, bet tagad Krievijas iekšējiem kravu pārvadājumiem, arī tikai piegādēm uz Krievijas galējo ziemeļu reģioniem. Senāk Ziemeļu jūras ceļš nav ticis uzskatīts par konkurentu maršrutiem caur Suecas vai Panamas kanāliem.
Tagad, pateicoties Arktikas ledāju kušanai, navigācijas sezona pagarinājusies no jūlija līdz decembrim, tomēr kuģu karavānām tāpat kā iepriekš nepieciešami ledlaužu pakalpojumi.
Ziemeļu jūras ceļu tranzītā šķērsojušu kravas kuģu skaits 2011. gadā bija 41, 2012. gadā – 46, 2013. gadā ievērojami pieauga un sasniedza 71, 2014. gadā atkal samazinājās līdz 53, 2015. gadā bija vien 18 un 2016. gadā arī 18, rāda Ziemeļu jūras ceļa administrācijas dati.