Rīgā notikušajā starptautiskajā biznesa konferencē jūs runājāt par medicīnas tūrisma iespējām arābu valstīs. Kā vērtējat Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēju iespējas ieiet šajā tirgū?
Es domāju, ka Latvijas uzņēmējiem ir ļoti labas iespējas to izdarīt. Taču tas būs garš ceļš, kas no jums prasīs smagu darbu. Cik man zināms, arābu valstis ir uzņēmušās iniciatīvu un spērušas pirmo soli šajā virzienā. Piemēram, 2014. gadā Latvijā oficiālā vizītē bija ieradies Apvienoto Arābu Emirātu ārlietu ministrs Šeihs Abdullāhs bin Zajids an Nahjāns un tika noslēgti vairāki līgumi. Tomēr, runājot par medicīnas pakalpojumu piedāvāšanu arābu valstu iedzīvotājiem, jums vēl daudz jāstrādā pie attiecīgās infrastruktūras izveides.
Vai varat minēt, tieši par kādu infrastruktūru ir runa?
Viens ļoti svarīgs piemērs. Kopš 2012. gada es vedu arābu amatpersonas un uzņēmējus uz Latviju. Pirmā problēma, ar kuru saskāros, ir šo viesu nogādāšana uz Latviju, jo vēl joprojām nav neviena tiešā avioreisa, kas savienotu Rīgu ar kādu no arābu valstīm. Turklāt, lidojot ar pārsēšanos, tajā reisa daļā, kuru veic airBaltic, lido vecas lidmašīnas. Taču cilvēki, kas nāk no arābu valstīm, kurās ir ļoti liela labklājība, šajā ziņā ir izlutināti. Ir tādas augstas klases aviokompānijas kā Katar Airways, Emirate Airlines, kurās ir pirmklasīgs serviss. Taču jūs vēl joprojām lidojat ar propelleru lidmašīnām. Kā jūs ar tādu infrastruktūru piesaistīsiet pacientus, kuriem ir grūtības pārvietoties? Tomēr es ļoti ceru uz airBaltic un Apvieno Arābu Emirātu sadarbību.
Vai redzat vēl kādus šķēršļus līdztekus jūsu ieskatā neattīstītajai gaisa satiksmei?
Ir ļoti svarīgi saprast un zināt pamata lietas par arābu pasauli. Piemēram, tur bieži bizness tiek savienots ar privāti draudzīgu attiecību veidošanu. Līdz ar to jums ar klientiem ir jāveido savstarpējas uzticēšanās pilna sapratne, kas balstīta uz cieņu.
Kādi veselības aprūpes pakalpojumi būtu vispieprasītākie medicīnas tūristu no arābu valstīm ieskatā?
Jāsāk ar to, ka vairākās arābu valstīs veselības aprūpes sistēma ir ļoti attīstīta. Tomēr liela daļa iedzīvotāju labprāt dodas uz Eiropas valstīm, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Šādas valstis ir, piemēram, Vācija, Beļģija, Francija. Kāpēc tā nevarētu būt arī Latvija? Ja runājam par konkrētiem pakalpojumiem, kas varētu būt ļoti pieprasīti, tad tā ir onkoloģisko pacientu aprūpe un ārstēšana. Tāpat tie varētu būt dažādi rehabilitācijas pakalpojumi. Arī sirds slimību ārstēšana un kosmētiskās operācijas. Par pēdējām runājot, es zinu, ka pēc kara Lībijā, respektīvi, pirms pāris gadiem, daudzi karā sakropļotie iedzīvotāji devās uz Latviju veikt kosmētiskās operācijās. Vienīgā problēma ir tā, ka Latvija vismaz pagaidām sevi nav pienācīgi reklamējusi arābu valstīs kā vietu, kur saņemt šādus pakalpojumus.
Kādēļ lai vidējais arābu valstu pacients izvēlētos Latviju, nevis Vāciju vai Beļģiju?
Ļaujiet man, lūk, ko pateikt. Es pats dzīvoju Beļģijā, un man ir viena no labākajām veselības apdrošināšanas polisēm pasaulē. Tomēr es personīgi Latvijas veselības aprūpes kvalitātei uzticos vairāk nekā Beļģijas.
Kāpēc?
Tas balstīts manā personiskajā pieredzē, jo jums ir ļoti augsta kvalitāte un ārstu profesionālisms. Latvijā ārstiem ir ļoti laba izglītība.
Vai nozīme ir arī tam, ka Latvijā ir zemāks cenu līmenis nekā Rietumeiropā?
Jā, jo visi lūkojas pēc iespējami augstākas kvalitātes par iespējami labāko cenu. Tomēr augstas ir transporta izmaksas, lai nokļūtu Latvijā. Ar visu to tas ir izdevīgi. Vienas arābu valsts vēstnieks kādā no Eiropas Savienības valstīm (es neminēšu viņa vārdu) atbrauca uz Latviju un palika šeit divas diennaktis. Vienīgā viņa paustā kritika bija par lidmašīnu. Tad, kad viņš nokļuva viesnīcā Vecrīgā, viņš atzina, ka tās kvalitāte pārsniedz Rietumeiropas naktsmītņu kvalitāti. Tā ka jums ir laba infrastruktūra par saprātīgām cenām. Rīga mierīgi var pārspēt Parīzi, tikai vajag Rīgu popularizēt un tās kvalitāti propagandēt.
Vai jūs zināt, ka mūsu slimnīcu komforta līmenis, piemēram, tas, kādas ir palātas, nav pats pievilcīgākais?
Jā, tā tas ir publiskajās slimnīcās, bet arābu valstu pacienti jau orientējas uz privātajām klīnikām. Tajās ir augsts serviss, un tajās strādā tie paši ārsti, kas valsts slimnīcās, kas ir labākie savā nozarē.
Kā ar valodas barjeru? Vai visi šo valstu pacienti pārvalda angļu valodu?
Vairākums angļu valodu zina labi, īpaši jaunākā paaudze. Pārējie ņem līdzi tulkus. Tā ka valodas barjera nav problēma.
Vai arābu valstīs ir pietiekams daudzums cilvēku, kas var atļauties doties uz Eiropu, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus?
Jā, jo nauda nav problēma. Tā dēvētā Līča reģiona valstis ir ļoti bagātas un pilnībā saviem pilsoņiem apmaksā ārstēšanās izdevumus, arī ārvalstīs.
Vai tas, ka mums ir pilnībā atšķirīga kultūra, nevar būt zināms šķērslis? Piemēram, kā arābu sievietes raudzīsies uz izmeklējumiem, kurus veic ārsti vīrieši?
Tā nebūs problēma. Taču skaidrs, ka kultūras atšķirības ir, un tās ir jārespektē. Privātās klīnikas noteikti var nodrošināt zināmu diskrētumu. Piemēram, ja arābu pacienti vēlas halal gaļu (dzīvnieki tiek kauti pēc īpašas metodes), tā viņiem ir jānodrošina. Un atkal – privātās klīnikas to var izdarīt. Galu galā tas ir bizness.
Kas, jūsuprāt, ir svarīgākie mājasdarbi, kas mums jāizdara, lai varētu piesaistīt pacientus no arābu valstīm?
Es domāju, ka jums vajadzētu pārņemt pieredzi no Starptautiskā Viroterapijas centra, kam ir arī sava klīnika Latvijā, Jūrmalā, jo tur jau kopš 2012. gada tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi arābu valstu pacientiem. Taču, kā jau minēju, viena no būtiskākajām lietām ir vēlme izprast arābus un viņu kultūru, respektējot atšķirības. Arābu pacienti, ārstējoties ārpus savas valsts, vēlas justies komfortabli, lai viņiem būtu pieejamas tās pašas lietas, kas mājās. To nodrošina klīnikas gan Vācijā, gan Beļģijā, domāju, to var izdarīt arī klīnikas Latvijā. Runājot par sava piedāvājuma popularizēšanu jeb mārketingu, latvieši parasti gaida, lai kāds cits sper pirmo soli. Kāpēc jūs nevarat būt tie, kas šo pirmo soli sper, kas iepazīstina arābus ar saviem pakalpojumiem, ar savu valsti?
Jūs ļoti daudz runājat par sevis reklamēšanu. Kāds, jūsuprāt, būtu visefektīvākais veids, kā to darīt, lai sasniegtu īsto mērķauditoriju?
Vispirms jau iepazīšanās braucieni. Aiciniet uz Latviju biznesa cilvēkus, žurnālistus, stāstiet, rādiet, iepazīstiniet! Jums vajag organizēt šādus apmaiņas braucienus, lai cilvēki pēc viesošanās Latvijā jau var tālāk nodot informāciju saviem draugiem un paziņām.