Kamēr Latvijā gan publiskais, gan privātais sektors vēl domā, vai un kā liela mēroga kultūras un izklaides pasākumi varētu piesaistīt tūristus un ģenerēt ienākumus, labs piemērs ir Vācijā, konkrēti Bavārijas galvaspilsētā Minhenē, šogad jau 190. reizi notikušais alus festivāls Oktoberfest. (Šoruden Oktoberfest ilga 16 dienu – no 20. septembra līdz 5. oktobrim.)
Šī festivāla ietekme uz Minhenes ekonomiku un tūrisma nozari ir milzīga. 16– 18 dienu notiekošais festivāls ģenerē vidēji 2% no Minhenes iekšzemes kopprodukta jeb 1,25 miljardus eiro. Turklāt ieņēmumi nav tikai no alus patēriņa, tos veido arī izmitināšanas apmaksa un suvenīru tirdzniecība, kā arī tūrisms ārpus Minhenes. Kopumā Oktoberfest ekonomiskā ietekme aptver visu Bavāriju, jo ārvalstu tūristi dodas izbraukumos arī ārpus festivāla pilsētas.
Darba vietas un algas
Pirmais Oktoberfest notika 1810. gadā un tika rīkots, lai atzīmētu kroņprinča Ludviga un princeses Terēzes laulības. Sākotnēji pasākums bija tikai zirgu skriešanās sacīkstes, taču pakāpeniski tas attīstījās un vērsās plašumā. 1818. gadā tas jau iekļāva ēdienu un dzērienu kioskus, pārtopot par alus festivālu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.
Lielākais apmeklētāju skaits vēsturē bijis 2023. gadā – 7,2 miljoni viesu, šogad tiek lēsts, ka tie bijuši 6,2 miljoni cilvēku. Šie apmeklētāji sniedz ievērojamu ieguldījumu vietējo uzņēmumu, tostarp viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības veikalu, attīstībā.
Lai reaģētu uz straujo pieprasījuma pieaugumu, kā arī nodrošinātu viesu apkalpošanu festivāla teritorijā, ik gadu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00