Eksperti: patērētājiem jāgaida straujāka cenu samazināšanās veikalos

Nekas, var gadīties, ka masveida emigrācija atkal paveiks savu darbiņu, īpaši balto apkaklīšu jomā - un atkal atkal celsies. Vai arī vēl vairāk kritīsies Latvijas konkurētspēja.

Izskaidrojums mūsu augstajām cenām esot mazais tirgus. Visi, kas ienāk mūsu tirgū arī vēlas nopelnīt un pieņem Latvijas spēles noteikumus vai cenas. Cenu kritums būs niecīgs, bet algas gan noraus lejā līdz minimālajām uzreiz. Lielas algas bija spiesti maksāt ierobežotā darbaspēka dēļ. Bezdarbnieku rindas izdarīs savu melno darbu.

Iekšējā patēriņa cenas tiek paaugstinātas. lai segtu zaudējumus no eksporta - sekas tam, ka Rimševicam un Co kredīti eirikos

Inflācija, starp citu arī ir aizgūts jēdziens un aizgūts, ja nemaldos no fizikas. Tur ir inflācijas teorija, kam ar ekonomiku nav pilnīgi nekāda sakara ))))

Vācu Wikipēdijā deflāciju nesaista ar naudas daudzumu samazināšanos (vismaz deflācijas jēdziena definējumā). <a (Bet es maz ko saprotu šajā jomā.)

Nu, ja vēlies pamanīt deflāciju, es ieteiktu paskatīties NĪ jomas virzienā, dzīvojamo platību cenas ir nolidojušas lejā par 56%, komercplatību cenas par 50%, īres cenas par 60%. Un vēl ir viena fiška, ka mums inflāciju un deflāciju dažādi kaktu "eksperti" saprot ārkārtīgi šaurās nozīmēs. Pie inflācijas ( ar kuru ekonomikā saprot naudas izlpešanos apgrozībā un vērtības samazināšanos attiecībā pret precēm) mums kaktu dakteri pieskaita tikai un vienīgi cenu celšanos, īpatnēji, ka inflācija tiek skaitīta pat pie reālas naudas samazināšanās apgrozībā, tikai un vienīgi tapēc, ka kārtejo reizi kāds azartspēļu atkarīgs regulators apstiprināja paaugstinātus tarifus enerģijai. Tāpat pie deflācijas ( kas reāli ir naudas samazināšanās apgrozībā un vērtības pieaugums attiecībā pret precēm) mums saprot tikai un vienīgi cenu krišanos. Tas, ka mums tautsaimniecībā IKP nokrita aš par veseliem 18% nu nekādi neesot deflācijas pazīme, nauda mums ir apgrozībā bezmazvai tikpat cik kreditēšanas burbuļa laikā un nekādas deflācijas neesot. Bet pati tautsaimniecības samazināšanās par 18% liecina par ļooti dziļu deflāciju, recesiju, depresiju, sauc to kā gribi. Tās grāmatvedības un statistikas mahinācijas ar vienkāršotu inflācijas un deflācijas izpratni ir tikai melnās bildes pabalināšanai, sak, lūk, neesot viss tik slikti. Vai bezdarba pieaugums no 9,5% decembrī līdz 13,9% aprīļa ( 5 mēnešu laikā par 5%) beigās neliecina par deflāciju un brūkošu tautsaimniecību? Da, nē droši vien, tas ne par ko neliecina, tas ir tā, blakusparādība, tā gadās tā teikt, bet reāli tas neko nenozīmē. Varu derēt, ka atrastos demogogi, kas tā arī pateiktu - bezdarbs pieaug katru mēnesi pa 2-3%, tas nekas, tas ir normāli, mums nav deflācija. Bet saliekot kopā visus tos rādītājus nelabi paliek ar kādu ātrumu mēs pikējam bezdibenī un neticiet repšem, mēs vēl neesam ne pusē no šī bezdibeņa.

Vai ražotājiem, ienākumu palielināšanas mērķa labad, nevajadzētu tikt vaļā no starpniekiem? Vai nebūtu laiks pašiem kooperēties un veidot pašiem izplatīšanas tīklus? Tas attiecas ne tikai uz pārtikas preču ražotājiem. Jo paradoksāli sanāk - ražotāji samazina izmaksas un samazina cenu, bet starpnieki nesamazina, gala rezultātā - starpnieki nopelna vēl vairāk.

Tas grozs, kam viņi rēķina cenu indeksus ir kaut kāds pilnīgi garām. Nav nekāda deflācija! Sakariem cenas kritās arī pirms dižķibeles. Visam pārējam nekas īpaši nav mainījies. Nu jā, mašīnām ir cenas ievērojami nokritušās, bet tās jau nepērk katru dienu :-)

"Tomēr vēlreiz jāatgādina, ka deflācija Latvijai ir nepieciešamais nosacījums, lai atjaunotu mūsu zudušo konkurētspēju. Tāpēc ražotāju cenu kritums ir pozitīva ziņa,” skaidro eksperte." Muahahahahahaha, muhahahahaha, muahahahahah, sen ta nebiju smējies, muahahaha, nu gan eksperte laiž swedbankas murgus. Tantiņ, tu ar galvu padomāji? Kad Latvijai ir bijusi jelkāda konkurētspēja? Tagad tā mistiskos apstākļos esot zudusi un nu deflācija to atjaunos? Par ko tur tur murgo?!!!! Vēl pusgadiņš deflācijas ( maksimāli 1 gads) un tu paliksi bez darba, jo konkurētspēja būs tik ļoti paaugstinājusies, ka tavai swedbankai te vairs nebūs ko darīt un tā likvidēs meitas baltijas valstīs kā pilnīgi nerentablas, bet ar parādu piedziņu nodarbosies speciāli izveidoti SIA, kas zviedru mātei izmaksās daudz lētāk kā filiāļu uzturēšana. Otrs swedbankas eksperts teorētiski aprakstīja nākotnes ainiņas, kad apgrozībā izsīkst nauda un uzņēmumi bankrotē, bet nekādas optimizācijas turpmāk vairs nav iespējamas. Tikai viņš sajauca nākotni ar tagadni, tas viss notiek šeit un tagad visu mūsu acu priekšā, katru dienu bankrotē uzņēmumi un katru dienu bezdarbnieku skaits palielinās par vismaz 1000 cilvēkiem. Par ko šie finansisti eksperti runā? Kādās realitātēs dzīvo?!!!

Aber ,kooooo nu. Esam atbraukuši autobuss tālāk nekursē. Te nu būs lielā izšķiršanās,ko darīt tālāk, humors beidzas sākas--TRAĢĒDIJA.

Maijs tūlīt ir cauri. Kaut kā neesmu pamanījis deflāciju. Vismaz pārtikai.

Razhotaaji vel plivinaas trekno gadu maakonjos.