Kvalitatīvas pārmaiņas eksportā kopumā nav notikušas, secina LB

Šajā ziņā veiksmīgāko nozaru piemērs savukārt pierāda: konkurētspējīga produkta radīšanā izšķiroša nozīme ir izglītībai un pieredzei. Kvalitāte nemainās Kā norāda G.Dāvidsons, jau 2000.gadā Latvijas eksporta produkcijas cenas ir sasniegušas līmeni, kas vairs neļāva runāt par Latviju kā lēta darbaspēka valsti. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka veco Eiropas valstu tirgū Latvija ir zaudējusi savas pozīcijas attiecībā pret tādiem eksportētājiem kā Ķīna, Bangladeša, Vjetnama u.c., vienlaikus gan palielinot arī savu tirgus daļu attiecībā pret Franciju, Lielbritāniju, ASV. "Pēdējos gados strauju eksporta izaugsmi noteica cenu pieaugums, taču Latvijas preču tirgus daļas samazinājums nozīmē, ka kvalitatīvas pārmaiņas nav notikušas," uzsver LB pētnieks. Tas savukārt liek nopietni aizdomāties par to, kādai turpmāk jābūt eksporta veicināšanas politikai, domā LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, jo, turpinoties šādai tendencei, eksporta produkcijas cenas vienā brīdī var sasniegt tādu līmeni, ka neviens vairs no mums neko nepirks. Jāpalīdz ar informāciju Viens no retajiem izņēmumiem, kur vērojama pretēja tendence — līdz ar cenas pieaugumu nostiprinās arī produkta pozīcijas ārējos tirgos —, ir Latvijā ražotā stikla šķiedra, liecina LB pētījums. "Nevar izspiest no tirgus zināšanas un iemaņas," veiksmīgu eksporta attīstību skaidro uzņēmuma Valmieras stikla šķiedra finanšu direktors Imants Saulītis. Viņaprāt, speciālistu kvalifikācija un pieredze ir bijis galvenais faktors, kādēļ uzņēmumu 90.gadu sākumā izdevās saglabāt un attīstīt. Tādēļ, pēc I.Saulīša domām, valsts eksporta veicināšanas politikai ir jābūt orientētai nevis uz naudas atbalstu, bet gan uz izglītošanu un informācijas sniegšanu, lai uzņēmējs spētu orientēties situācijā un līdz ar to būt konkurētspējīgs. Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš gan pauda, ka finansiālais atbalsts no valdības arī ir svarīgs — pasliktinoties situācijai tradicinālajos noieta tirgos, ražotāji arvien aktīvāk meklē sadarbības partnerus riskantākās valstīs, līdz ar to jau vairākus gadus solītā eksporta garantiju mehānisma iedarbināšana ir aktuāla kā nekad. Pārāk mazi, pārāk dārgi Kas attiecas uz cenu paaugstināšanu, Latvijas ražotāji strādā globālā tirgū, tādēļ arī cenu līmeni nosaka pasaules tendences, norādīja V.Rantiņš. Vērtējot LB pētījuma secinājumus, ekonomiste Raita Karnīte uzsvēra, ka Latvijas eksporta produkcijas sadārdzināšanās notiek tomēr straujāk nekā tirgus zaudēšana, tādējādi ieguvums ir lielāks. Latvijas eksporta lielākā problēma, viņasprāt, ir tā, ka ar to nodarbojas nelielie uzņēmumi, kuri preci pārdod mazās partijās — tas sadārdzina produktu un mazina to konkurētspēju. Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols sacīja, ka preču eksportu nevar vērtēt atrauti no pakalpojumu pārdošanas.