Detaļu ražošana pasaules auto industrijas gigantiem - grūta, bet perspektīva joma.
Vācijas un Skandināvijas reģiona auto industrijas milžiem Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi ražo vairāk detaļu nekā citiem industrijas gigantiem pasaulē. Vēl skandināvu "bilanci" uzlabos divas nupat izveidotas ražotnes - Liepājā taps detaļas Volvo, bet otrajā, Rēzeknē, - arī Scania. "Auto industrijā prasības ir ārkārtīgi augstas, taču šī joma ir ļoti perspektīva. Ja izdodas iekļūt auto industrijas piegādes ķēdītē, tad ir garantijas izaugsmei ilgtermiņā," Dienai saka Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Uldis Bēniķis.
Nupat atklātajā zviedru SIA Baltic Rim ražotnē Liepājā taps plastmasas detaļas Volvo traktoriem. Kopējās investīcijas ražotnē līdz gada beigām sasniegs miljonu eiro (ap Ls 700 tūkst.), bet darbinieku skaits - ap 30, Dienai sacīja uzņēmuma pārstāvis Juris Gasjuns. Uzņēmuma īpašnieks, kam ir aptuveni 80 gadu ilga sadarbība ar Volvo koncernu, minēto detaļu ražošanu uz Latviju pārceļ pilnībā vairāku apsvērumu dēļ: ir vēlme attīstīties citā jomā, mazināt izmaksas un audzēt līdzšinējos apjomus. "Tur uz vietas būtu grūti paplašināties. Apjomi ir augoši, un ir vēlme tirgus daļu līdz 2010.gadam audzēt divkārt."
Nepietiekamās jaudas augošo pasūtījumu izpildei 2001.gadā atklātajā rūpnīcā Piņķos "piespieda" citu zviedru kapitāla uzņēmumu - SIA Leax Baltix - atvērt otru ražotni. Tā, ieguldot ap trīs miljonu latu, janvārī izveidota Rēzeknē, kur ar laiku plānots nodarbināt aptuveni 100 cilvēku, tāpat kā Piņķos ražojot detaļas komerctransportam Volvo un Scania pasūtījumā, Dienai teica uzņēmuma pārstāvis Henriks Silenieks. Gan Leax Baltix, gan Baltic Rim būtiska ir māteskompāniju ilgstošā sadarbība ar auto gigantiem. "Bez tās es nevaru iedomāties kompānijas darbību," piebilst H.Silenieks.
Pēdējā gada laikā ir vērojama tendence daudz investēt metālapstrādes attīstībā, Dienai atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols. Investīcijās aiziet gan ES nauda, gan arī savi un kredītresursi, piebilst U.Bēniķis. "Šī finansējuma rezultātā nozarē parādās augstražīgākas iekārtas, lai ražotu produkciju auto industrijas vajadzībām."
Pagaidām gan ražošanas apjoms auto industrijas vajadzībām ir neliels, un šajā ziņā nozare atrodas pašā attīstības sākumposmā, taču šis ir virziens, kurā jāiet aizvien dziļāk, saka asociācijas pārstāvis. LIAA vadītājs gan norāda, ka metālapstrādes uzņēmumi nav vienīgie, kas ražo auto industrijai, - vēl ir arī tekstiluzņēmumi un citi, kas ražo, piemēram, paklājus, sēdekļu pārsegus u.c. "Aģentūrai ir vesels saraksts ar uzņēmumiem un viņu piedāvājumu auto industrijas segmentam," saka A.Ozols, norādot, ka 26 no šiem uzņēmumiem darbojas metālapstrādē, bet 16 - citās jomās. Par aptuveni 20 uzņēmumu produkciju regulāru interesi izrādījuši tādi auto milži kā Ford ražotājs ASV General Motors, japāņu Nissan. Vēl vairāk auto gigantu, tostarp, Audi, Mercedes Benz, ir interesējušies par savas ražotnes izvietošanu Latvijā. Visreālākais bijis BMW ražotnes plāns pirms vairākiem gadiem, kas arī kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ neīstenojās. "Latvijas nākotne ir apakšražošanā - ražot gan detaļas, gan auto rezerves daļas pēc pasūtījuma," uzņemto virzienu atbalsta LIAA vadītājs, norādot, ka tam ir jāiet roku rokā ar loģistikas attīstību, ņemot vērā auto gigantu ražotņu būvi Krievijā.