2020. gadā, kad rakstīju viedokļrakstu par toreiz pieņemtajiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma grozījumiem, tika sperts solis pārvietot nikotīna spilventiņus no Ķīmisko vielu likuma uz tabakas izstrādājumu regulējuma tvērumu, pastiprinot to aprites ierobežojumus. Līdz tam šie produkti jau bija kontrolēti Ķīmisko vielu likuma 17. panta ietvaros, taču tika uzskatīti par vispārīgiem patēriņa produktiem, nevis tabakas aizstājējiem. Toreiz politiskie spēki argumentēja, ka šie grozījumi palīdzēs mazināt nikotīna lietošanu un aizsargāt jauniešus. Tomēr piecus gadus vēlāk situācija kļuvusi sliktāka – nikotīna produktu lietošana nav samazinājusies, bet pelēkais tirgus kļuvis plašāks un ienesīgāks. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, kopējā smēķētāju un nikotīna lietotāju izplatība Latvijā kopš 2020. gada būtiski nav samazinājusies, un jauniešu vidū elektronisko cigarešu lietošana pat pieaugusi (SPKC, 2025). Tikmēr, kā rāda Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas (2025) pētījums, alternatīvo nikotīna produktu legālā aprite 2024.–2025. gadā sarukusi par vairāk nekā 40 %, kamēr pelēkais tirgus ir pieaudzis visās produktu kategorijās – vienreizlietojamo e-cigarešu, atkārtoti uzlādējamo ierīču un nikotīna spilventiņu segmentā. Tas norāda, ka likumdošana nav mazinājusi lietošanu, bet gan pārvietojusi to uz pelēko tirgu.
Atšķirībā no Latvijas, Zviedrija izvēlējās citu pieeju. Tur nikotīna spilventiņi un tradicionālais snus ir legāli un plaši lietots, un dziļi iesakņojies Zviedru kultūrā. Šī izvēle bijusi nozīmīgs faktors, kā Zviedrija spējusi samazināt smēķēšanas izplatību zem 5 % – viszemāk Eiropā – un kļūt par pirmo “bezdūmu” valsti. Pētījumi rāda, ka zviedru snusa lietotājiem nav novērots paaugstināts mutes vai plaušu vēža risks (Rumgejs et al., 2024). Tā vietā, lai aizliegtu mazāk kaitīgus nikotīna produktus, Zviedrija tos izmantojusi kā instrumentu smēķētāju pārejai uz drošākām alternatīvām. Šis kontrasts spilgti iezīmē, ka nikotīna aizstājējprodukti var būt daļa no sabiedrības veselības risinājuma, nevis problēmas. Latvijā tomēr izvēlēts pretējs ceļš – aizliegumu un ierobežojumu politika.
Pēc 2025. gada janvārī pieņemtā aromatizēto elektronisko šķidrumu un nikotīna aizstājējproduktu pārdošanas aizlieguma šie efekti kļuva vēl izteiktāki. Šo izmaiņu sekas atspoguļo dati par pelēkā tirgus pieaugumu un nodokļu ieņēmumu kritumu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, elektronisko cigarešu šķidrumu legālā aprite 2024.–2025. gadā samazinājās par 42,8 %, bet tabakas aizstājējproduktu – par 60,6 %. Tikmēr pelēkais tirgus turpina augt: vienreizlietojamo e-cigarešu īpatsvars tajā palielinājies no 24,2 % (2022) līdz 42,4 % (2025. gada pirmajos mēnešos), atkārtoti uzlādējamo cigarešu – no 25,5 % līdz 40,9 %, bet nikotīna spilventiņu – no 26,5 % līdz 37 %. Lēsts, ka līdz trešdaļai alternatīvo nikotīna produktu Latvijā šobrīd tiek iegādāti nelegāli (Sauka, 2025). Tajā pašā laikā valsts akcīzes ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā samazinājās par 27 % elektronisko cigarešu šķidrumiem un par 54,7 % tabakas aizstājējproduktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu. Kā norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, “pastiprinājās kontrole pār legālo, bet ne pār nelegālo tirgu” (2025: 28). Rezultātā politiskā uzraudzība pār redzamo tirgu pieaug, kamēr pelēkais tirgus kļūst ienesīgāks un nekontrolētāks.
Latvijā smēķētāju īpatsvars sasniedz aptuveni 30 % – viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā (SPKC, 2025). Kā norāda neiropsihofarmakologs Deivids Nats (David Nutt), smēķēšana ir viskaitīgākā forma, kādā cilvēks var uzņemt nikotīnu, bet alternatīvie produkti – piemēram, elektroniskās cigaretes vai nikotīna spilventiņi – rada ievērojami mazāku risku (Nats et al, 2014).
Aizliedzot šos produktus, likumu veidotāji ne tikai neaptur nikotīna lietošanu, bet palielina riskus, virzot lietotājus uz nezināmas izcelsmes produktiem un atņemot cilvēkiem iespēju izvēlēties drošākas alternatīvas. Šādi aizliegumi politiski izklausās droši, bet praksē rada vairāk risku, mazāk kontroles un lielāku plaisu starp sabiedrības veselības mērķiem un reālo situāciju. 2025. gada janvārī pieņemtie grozījumi, tika pamatoti ar mērķi pasargāt bērnus. Tomēr, kā rāda dati un brīdināja eksperti, šādi aizliegumi nevis mazina lietošanu, bet stumj patērētājus pelēkajā tirgū, kur kontroles nav un veselības riski pieaug.
Šo pašu tendenci var novērot arī starptautiskā līmenī. Novembrī paredzētā Pasaules Veselības organizācijas Tabakas kontroles pamatkonvencijas (FCTC) valstu konference turpinās darbu pie globālas politikas, kuras centrā atkal būs bērnu un jauniešu aizsardzības jautājums. Taču universālas pieejas, kas ignorē nacionālās īpatnības, kultūras kontekstu un reālo tirgus struktūru, bieži rada pretēju efektu. Latvijā tas nozīmēs risku, ka legālā tirgus ierobežošana turpinās iesakņot nelegālo tirgus kultūru, kamēr politiskā līmenī to pasniegs kā rūpes par mūsu bērniem un sabiedrības veselību.
Bibliogrāfija
Sauka, A. (2025) Latvijas Beztabakas Nikotīna Produktu Nozare: Pelēkā Tirgus Apjoma Tendences un Lietotāju Paradumi. Pieejams: https://d410af67-90a2-422f-a5a0-76cfe8fc2726.usrfiles.com/ugd/d410af_16c72e4ad51d4375a05a1cd14446cc11.pdf
SPKC (2025) Datu Vizualizācijas par Smēķēšanu. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/datu-vizualizacijas-par-smekesanu
Nutt, D. Et al (2014) ‘Estimating the Harms of Nicotine-Containing Products Using the MCDA Approach’, European Addiction Research, 20(5), pp. 218-225.
VID (2025) Akcīzes Preču Aprite 2025. Gada 6 Mēnešos. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/media/31424/download?attachment&utm_source=chatgpt.com
Rumgejs, H. Et al (2024) ‘Global Burden of Oral Cancer in 2022 Atrributable to Smokeless Tobacco and Areca Nut Consumption: A Population Attributable Fraction Analysis’, The Lancet Oncology, 25(11), pp.1413-1423.
Autors: Kristiāna Bebre, Socioloģe ar īpašu interesi psihoaktīvo vielu pētniecībā. Latvijas universitātes Sociālo Zinātņu Fakultātes zinātniskā asistence un doktora grāda pretendente. Eiropas psihoaktīvo vielu sociālās pētniecības asociācijas (European Society for Social Drugs Research) valdes locekle, asociētā redaktore Springer Nature kaitējuma mazināšanas zinātniskajam žurnālam.