Diena viedokli par šo NAP 2027 ietverto apgalvojumu jautāja vairākiem ekonomistiem.
Nekas jauns nav jāizdomā
"Viena no šādu dokumentu rakstīšanai nepieciešamajām prasmēm ir spēja pateikt pašsaprotamas lietas tā, lai radītu sajūtu, ka tiek teikts kaut kas oriģināls. Piemēram, bieži lasām, ka jāveicina nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstība, tas esot ceļš uz labklājību. Patiešām – augstas pievienotās vērtības radīšana ļauj gūt lielus ienākumus. Šādi rīkoties cilvēkus un uzņēmumus jau mudina tirgus, sniedzot iespēju labāk nopelnīt. T. s tradicionālajās nozarēs strādājošie paši lieliski zina, kā un kad viņiem var noderēt modernās tehnoloģijas, un viņi tās jau izmanto," norāda bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Ekonomikas t. s dabiskā virzība uz augstas pievienotās vērtības nozarēm arī veido pieprasījumu pēc valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Runājot par darba tirgu, tiek bieži pieminēts programmētāju un inženieru trūkums. Tieši šādi speciālisti ir nepieciešami, lai varētu pieaugt augstas pievienotās vērtības nozaru daļa ekonomikā. Tātad valstij nekas jauns nav jāizdomā, vien ir jāapmierina jau esošais pieprasījums," uzsver Strautiņš.
Savukārt "ar vārdiem "attīstības resursu koncentrācija" varētu saprast mērķtiecīgāku izglītības sistēmas attīstību, ieguldījumus infrastruktūrā vietās un jomās, kur šie ieguldījumi var paplašināt t. s. pudeles kaklus, padarot iespējamu ātrāku cilvēku, preču un informācijas apriti. Šādām tēzēm parasti visi teorētiski piekrīt, taču grūtības rodas tad, kad izrādās, ka to praktiska īstenošana aizskar kāda intereses. Piemēram, lai izglītotu vairāk inženieru un darītu to arvien labāk, resursi tam ir jāņem kaut kur citur izglītības sistēmā. Valsts izglītībai jau tērē lielāku daļu no budžeta, nekā vidēji tas ir Eiropas Savienībā (ES), šo daļu palielināt nevar. Resursus var paņemt citur izglītības sistēmā, beidzot to izmantot kā lauku un ne tikai lauku darbvietu saglabāšanas instrumentu. Taču tas daudziem nepatiks", skaidro ekonomists.
Viņš arī pieļauj, ka "no interešu sadursmēm neizvairīties, lemjot par ieguldījumiem infrastruktūrā. Mums ir gan labi autoceļi, kas gandrīz netiek izmantoti, gan nepietiekama ielu caurlaidība un slikts to segums Rīgā, kas rada lielus zaudējumus".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!