Eiropas savienības (ES) dalībvalstīs ir radikāli atšķirīga situācija ar mežu daudzumu, kā arī mežu platību, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Mežu platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar Nīderlandi, 1992. gadā bija 51 reizi lielāka. Savukārt 2022. gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 88 reizes vairāk mežu nekā Nīderlandē.
Par to, ka, pastāvot tik milzīgām atšķirībām, nav iespējama vienota politika un pilnīgi vienādi dabas aizsardzības, vides saglabāšanas un meža resursu izmantošanas standarti, Diena rakstīja 26. jūnijā publikācijā Latvijā ir apjomīgas mežu platības un malkas netrūkst.
ES līmenī situācija tiek vērtēta samērā objektīvi, un tāpēc tiek pieļauta ļoti plaša noteikto normu interpretācija dažādās dalībvalstīs. Diemžēl Latvijas vietējie dažādu fondu apguvēji nerēķinās ar mūsu sabiedrības interesēm, bet ir gatavi ir uzspiest noteikumus visradikālākajā variantā.
Tajās ES dalībvalstīs, kurās nedominē fondu izsaimniekošanas politika, ES noteikumi tiek salāgoti ar vietējās sabiedrības interesēm, vienlaikus ļoti elastīgi ievērojot kopējo ES politiku.
ES klimata politika lielākajā daļā dalībvalstu tiek īstenota, lai mazinātu vides piesārņošanu, kā arī lai līdzsvarotu dabas aizsardzības, drošības, ekonomiskās attīstības un tradicionālā dzīvesveida aizsardzības intereses. Latvijā ar ES vides un klimata politiku dažreiz «piesedzas» naudas izšķērdētāji, un tas ir sakompromitējis ES klimata politiku. To apliecina arī Eirobarometra aptaujas rezultāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 3. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60