Ekonomikas bremzēšanās var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus biržās

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad Volstrīta piedzīvoja jaunu biržas indeksu rekordu birumu, par spīti apkārt valdošajām negācijām. Tiesa, patlaban biržas investori ir atraduši veidu, kā dažādus negatīvus ekonomiskos notikumus interpretēt sev par labu. Proti, ja ekonomikas dati ir slikti vai vismaz bēdīgāki, nekā gaidīts, biržas spēlmaņi to uztver kā iespēju, uzskatot – centrālā banka atkal atvērs maku, veicot atbalsta pasākumus tautsaimniecības stimulēšanai, lai kredītus padarītu pieejamākus un aizņemtā nauda darbinās ekonomiku. Pagaidām šāda pieeja vēl nostrādā, taču, ja ekonomikā izaugsme sāks sarukt pārāk strauji un centrālo banku reakcija nebūs tik strauja, kā gaidīts, cenas var piedzīvot arī visai strauju kritumu. Tas attiecas gan uz akciju, gan obligāciju, gan izejvielu tirgiem.

Neizslēdz kritumu

Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins norāda – tā kā lielākā daļa pasaules organizāciju un banku nākamajā gadā sagaida ekonomisko tempu samazinājumu, tad nav sagaidāms liels finanšu aktīvu cenu pieaugums, drīzāk iespējams to kritums. "Ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi sabremzēsies, tad tas arī atspoguļosies izejvielu cenās, kas nepieaugs vai arī samazināsies, ja vien neparādīsies kāds piedāvājums, kas var likt cenai augt," procesu komentē Goluzins. 

Viņaprāt, no pasaules ekonomikas labsajūtas būs atkarīga arī aktīvu pievilcība nākamajā gadā. Ja situācija uzlabosies, tad lielāko ienesīgumu uzrādīs riskantākie aktīvi, tādi kā attīstības valstu kapitāla tirgus un arī obligācijas ar augstu ienesīgumu, un citi. Turpretī, ja nākamajā gadā ekonomiskā aktivitāte samazināsies, tad būs sagaidāms investīciju līmeņa obligāciju cenu pieaugums, kas būs, pateicoties centrālo banku maigajai politikai, cenšoties stimulēt ekonomiku, uzskata investīciju speciālists.

Vēlā fāze

Nākamgad biržu procesos liela nozīme varētu būt arī ekonomikas cikla fāzei, proti, jo izteiktākā augšupejas fāzē ir tautsaimniecība, jo grūtāk tai demonstrēt strauju izaugsmi un jo drīzāk ir gaidāms potenciālais kritums – gan ekonomikā kopumā, gan biržās. Turklāt mēdz uzskatīt, ka biržas sāk piedzīvot kritumu – dažus ceturkšņus pirms sākas nepatikšanas reālajā ekonomikā. Raugoties no šāda viedokļa, varam uz situāciju skatīties cerīgi, jo izaugsme biržās turpinās. Cits jautājums ir, vai viss notiks pēc tradicionālā scenārija un vai krīzes atnākšana nebūs pēkšņa. 

Bankas Luminor ieguldījumu portfeļu pārvaldnieks Vitālijs Siļvestrovs zina teikt, ka, piemēram, ASV šobrīd ir viszemākais bezdarba līmenis kopš 1969. gada, tātad 50 gadus, un kompānijām kļūst krietni sarežģītāk atrast jaunus darbiniekus, lai palielinātu ražošanas apjomus. Tas likumsakarīgi ir ietekmējošs faktors finanšu rādītājiem, jo pieaug darbaspēka izmaksas, vienlaikus finanšu rādītājus var negatīvi ietekmēt kompānijas darbības sašaurināšanās. Siļvestorvs piebilst, ka centrālās bankas turpina pilnveidot tautsaimniecības stimulēšanu ar monetārām metodēm, kas nozīmē jau minēto naudas resursu iepludināšanu finanšu tirgū, kā arī darbības, kas orientētas uz zemāku bāzes procenta likmju noteikšanu un līdz ar ekonomiskās aktivitātes celšanos var novest arī pie inflācijas palielināšanās. Pēc Luminor eksperta domām, šādos apstākļos lielāku atdevi var sniegt "taustāmas lietas", piemēram, izejvielas.