Arī no Latvijas
Krievijas Robežsardzes dienesta dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos, kā brauciena mērķi norādot tūrismu, šo valsti apmeklējuši 4,3 miljoni ārvalstnieku jeb par 20,5% vairāk nekā tādā pašā laika posmā 2018. gadā, kad Krievijā notika Pasaules kausa futbolā finālturnīrs, kas arī veicināja ārvalstu viesu pieplūdumu. Krievijas Tūrisma industrijas savienības (KTIS) amatpersonas norāda, ka viens no visbūtiskākajiem iemesliem, kas nodrošinājis pēdējos desmit gados vislielāko Krievijā iebraucošo tūristu skaita kāpumu, ir e-vīzu ieviešana braucieniem uz Kaļiņingradas apgabalu.
E-vīzas vienreizējiem darījumu, tūrisma vai humanitāriem (sporta, kultūras, kā arī zinātnisko sakaru) Kaļiņingradas apgabala apmeklējumiem Krievija sāka izsniegt šā gada 1. jūlijā. Šādas vīzas, kas ir pieejamas kopumā 53 valstu, ieskaitot Latviju, pilsoņiem, ir spēkā 30 dienu kopš saņemšanas dienas un ļauj doties līdz astoņām dienām ilgā vienreizējā braucienā uz Kaļiņingradas apgabalu, tiek izsniegtas bez maksas, e-vīzu saņemšanai nav nepieciešama virkne dokumentu (piemēram, oficiāli ielūgumi), pietiek ar veidlapas aizpildīšanu internetā, un atbilde par vīzas piešķiršanu tiek sniegta četru kalendāro dienu laikā.
Kaļiņingradas apgabals ir kļuvis par otro teritoriju Krievijā, kuru iespējams apmeklēt, saņemot e-vīzu. Pirmā šāda teritorija ir Tālie Austrumi (faktiski Vladivostoka), kur e-vīzas 18 valstu pilsoņiem ir pieejamas kopš 2018. gada augusta sākuma, un iespēju iebraukt Krievijā, saņemot e-vīzu, gada laikā izmantoja ap simt tūkstošiem ārzemnieku, vairāk par trim ceturtdaļām no tiem gan bija Ķīnas pilsoņi. Iespēju apmeklēt Kaļiņingradas apgabalu, saņemot e-vīzu, pirmajos trijos mēnešos pēc tās ieviešanas savukārt izmantoja vairāk par 40 tūkstošiem ārzemnieku, pamatā Lietuvas un Polijas, kā arī Latvijas pilsoņi.
Šis fakts atspoguļojas arī Krievijas Robežsardzes dienesta statistikā, kura liecina: šā gada pirmajos deviņos mēnešos ievērojami pieaudzis Lietuvas, Polijas un Latvijas pilsoņu tūrisma braucienu uz Krieviju skaits, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu gadu iepriekš. Lietuva atrodas valstu ar procentuāli vislielāko ceļotāju skaita pieaugumu uz Krieviju pirmajā vietā (107,4%), Polija šajā ziņā ir otrā (65,8%), bet Latvija – ceturtā (41,4%). Te gan jāpiebilst, ka tūristu (tas ir, ceļotāju, kuri kā brauciena mērķi norādījuši tūrismu) no Lietuvas, Polijas un Latvijas skaits uz Krieviju pieauga arī šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, tomēr kāpums nebija tik ievērojams, lai varētu runāt par ļoti būtisku izrāvienu. 2018. gada pirmajā pusgadā Krieviju apmeklēja 13,2 tūkstoši tūristu no Latvijas, savukārt šogad tādā pašā laika periodā – 16,1 tūkstotis. Polijai šie rādītāji bija attiecīgi 11,4 tūkstoši un 15,8 tūkstoši, bet Lietuvai – deviņi tūkstoši un 10,9 tūkstoši. Savukārt 2018. gada trešajā ceturksnī Krieviju apmeklēja 16 tūkstoši tūristu no Latvijas, bet šogad jau 25,2 tūkstoši. Ceļotāju no Polijas skaits trešajā ceturksnī pieauga attiecīgi no 11,1 tūkstoša līdz 21,5 tūkstošiem cilvēku, bet no Lietuvas – no 9,9 tūkstošiem līdz 28,3 tūkstošiem cilvēku, un ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka pārliecinošu vairākumu pieauguma veidoja braucieni uz Kaļiņingradas apgabalu, izmantojot e-vīzas. Te gan jāpiebilst, ka oficiālā informācija par e-vīzu izsniegšanu nav publiski pieejama pilnā apmērā, tomēr amatpersonu izteikumi liecina, ka, piemēram, šā gada trešajā ceturksnī Lietuvas pilsoņiem izsniegts ap 15 tūkstošiem elektronisko iebraukšanas dokumentu.
Problēmas un potenciāls
E-vīzu pieprasījumu skaits braucieniem uz Kaļiņingradas apgabalu arī ir ievērojami pārsniedzis Krievijas varas iestāžu prognozes. Ieviešot e-vīzas, tika paredzēts, ka līdz šā gada beigām izsniegto e-vīzu skaits nepārsniegs 10–12 tūkstošus, tomēr jau pirmā mēneša laikā tika pieprasīts ap desmit tūkstošiem elektronisko iebraukšanas dokumentu. Vienlaikus KTIS interneta vietnē norādīts, ka Kaļiņingradas apgabala kaimiņvalstu iedzīvotāju interese par e-vīzām lielā mērā saistīta ar plaša preču klāsta ievērojami zemākajām cenām Krievijā, kamdēļ iecienīti ir iepirkšanās braucieni, ne tikai kultūras un atpūtas ceļojumi. Tajā pašā laikā uzsvērts, ka braucienu laikā kaimiņvalstu pilsoņi labprāt apmeklē arī dažādus tūrisma objektus un Baltijas jūras piekrastes kūrortus. KTIS pārstāvji uzskata, ka e-vīzu ieviešana jau šobrīd ir palielinājusi Kaļiņingradas apgabala tūrisma industrijas ieņēmumus vidēji par 10–15 procentiem, un līdzīgu viedokli ir paudusi arī apgabala administrācija.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 25. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!