"Ārējā pieprasījuma būtisks kritums pasaulē bija iepriekš paredzams, uz ko norādīja gan ekonomikas sentimenta rādītāji Eiropas Savienībā (ES), ASV un Ķīnā, gan arī starptautisko organizāciju prognozes par pasaules ekonomikas attīstību un ārējo tirdzniecību. Daudzām pasaules valstīm bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis un robežas bija slēgtas aprīlī, bet starptautiskajai preču kustībai nebija noteikti tik stingri ierobežojumi kā cilvēku kustībai," skaidroja FM.
Ministrijā uzsvēra, ka pašizolācija un karantīnas ieviešana, it īpaši ES valstīs jeb lielākajā Latvijas eksporta tirgū, būtiski mazināja ekonomisko aktivitāti, tādējādi mazinājās arī pieprasījums pēc Latvijas precēm.
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES pēc spēcīga krituma šā gada aprīlī, maijā uzrādīja nelielu pieaugumu, ko FM skaidroja ar to, ka ES valstu patērētāju un uzņēmēju novērtējums par turpmāko ekonomikas attīstību ir stabilizējies.
"Varētu uzskatīt, ka ES ekonomikā zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un šobrīd vērojama pakāpeniska ekonomikas aktivitātes atjaunošanās. Tomēr ārējais pieprasījums vēl saglabāsies vājš, kas negatīvi ietekmēs turpmāko Latvijas preču eksporta attīstību. Aktuālākās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes liecina, ka ES iekšzemes kopprodukta kritums šā gada otrajā ceturksnī būs 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni," klāstīja FM.
Tāpat ministrijā norādīja uz negatīvāku Latvijas rūpnieku novērtējumu par eksporta pasūtījumiem šā gada otrajam ceturksnim. Ministrijā prognozēja, ka arī maijā un jūnijā preču eksporta vērtības kritums varētu sasniegt divciparu skaitli salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, un šā gada otrajā ceturksnī kopumā būs būtisks eksporta vērtības kritums.
"Vērtējot eksporta attīstības perspektīvas gada otrajā pusē, sagaidāms, ka eksporta kritums noteikti mazināsies, ņemot vērā gan ES ekonomikas sentimenta stabilizēšanos un plānoto ārkārtējās situācijas atcelšanu, gan ieviestos un plānotos ES valstu atbalsta instrumentus, lai palīdzētu valstu ekonomikām ātrāk atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām," norādīja FM.
Jau vēstīts, ka Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 4,165 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,8% jeb 35,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 4,654 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,7% jeb 443,5 miljoniem eiro.