Digitālie risinājumi, kurus Latvijā uzlūko kā pašsaprotamus, piemēram, elektroniskais paraksts vai iespējas saņemt pakalpojumus tiešsaistē, rada papildu eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem, otrdien Berlīnē uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm. Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.
Martā Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies par 23,1%, bet imports - par 30,3%, salīdzinot ar 2023.gada martu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
