Kamēr Eiropas Savienībā (ES) tiek apspriesta jauna sankciju kārta pret Krieviju un pirmsvēlēšanu drudzī vietējie politiķi mēģina cits citu pārspēt nacionāla līmeņa ierobežojumos, jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati rāda: no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 4. ceturksnim bloka dalībvalstu eksports uz Krieviju samazinājās par 61%, bet imports no Krievijas – par 90%. Tajā pašā laikā tādas lielvalstis kā Vācija un Itālija nav bijušas tik steidzīgas pārtraukt ekonomikās attiecības ar agresorvalsti. Tikmēr Latvijas preču eksports uz Krieviju kopējā ES kontekstā ir teju vai piliens jūrā jeb 2% no visa eksporta apjoma.
Nesen publiskotie dati par 2026. gada februāri liecina, ka visas 27 ES valstis kopā uz Krieviju eksportēja preces 2,5 miljardu eiro apmērā. Tas ir krietni vairāk nekā janvārī, kad šis skaitlis bija 2,1 miljards eiro. Salīdzinoši – pirms kara eksports uz Krieviju pārsniedza septiņus miljardus eiro mēnesī. Tas liecina, ka Krievijas nozīme ES ārējā tirdzniecībā samazinājusies līdz aptuveni 1–1,5%.
Likumsakarīgi, ES un EK redzamākās runas personas ir norādījušas, ka viņu ieskatā sankciju mērķis sasniedz rezultātus, jo Krievijas ekonomika ir saņēmusi triecienus un arī bloka dalībvalstu uzņēmumi meklē citus noieta tirgus. Pērn novembrī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka šī tendence ir apzināta politikas izvēle, norādot: "Mēs turpināsim palielināt spiedienu uz Krievijas ekonomiku."
Abpusēji griezīgs zobens
Tomēr šādas ekonomiskās politikas izvēle ir bijusi abpusēji griezīgs zobens, jo bez sekām nav palikusi arī pašu ES valstu ekonomika. Tiesa gan, ne visas bloka dalībvalstis ir steigušās attiecības ar Krieviju pārraut. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati, ekonomikas izaugsme pēc 2022. gada ir lēnāka, nekā prognozēts pirms kara, un nenoteiktība saglabājas augsta arī 2026. gadā, to pastiprina vēl citi globālie satricinājumi, piemēram, karš Irānā. Arī pati Ukraina minimālos apjomos (~20 miljoni eiro gadā) eksportē atsevišķas preces uz Krieviju un Baltkrieviju, taču imports samazināts teju pilnībā. Jāatgādina, ka vēl 2024. gadā Ukraina bija tranzītvalsts Krievijas gāzei uz ES. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka naftas cauruļvada Družba remontdarbi ir pabeigti un tā darbība var tikt atsākta. Pa Družba cauruļvadu Krievijas naftu saņēma vairākas Centrāleiropas valstis.
Saskaņā ar ECB aplēsēm, iekšzemes kopprodukta pieaugums bloka dalībvalstīs 2025.–2026. gada periodā saglabāsies ap 1–1,3%, kas ir salīdzinoši zems attīstības temps.
Protams, jāpiebilst, ka ne visas nozares sankcijas ietekmēja vienādi. Turklāt papildu saspīlējumus globālajā ekonomikā rada karš Tuvajos Austrumos, kas jau tagad rada naftas piegāžu sarežģījumus un pieaugošas izmaksas virknē nozaru.
Visvairāk cieš rūpniecība
Analizējot sankciju un ekonomisko saišu pārtraukšanu ar Krieviju, redzams, ka kopš 2022. gada visvairāk eksportu uz agresorvalsti ir samazinājušas tās rūpniecības nozares, kas bija cieši saistītas ar Krievijas tirgu un lētiem energoresursiem, kā arī to produkti ir viegli pārorientējami uz citiem tirgiem. Pie tādām var pieskaitīt mašīnbūvi, pārtikas rūpniecību un transporta iekārtu eksportu, kas pirms kara bija viena no galvenajām kategorijām. Pašlaik eksports uz Krieviju šajās nozarēs ir samazinājies līdz vēsturiski zemākajam līmenim, piemēram, automobiļu un tehnoloģiju eksportā kritums sasniedz pat 80–90%. Tāpat pārmaiņas ir īpaši izteiktas arī enerģētikas nozarēs. Krievijas naftas īpatsvars ES importā samazinājies no aptuveni 28–29% līdz apmēram 2–3%, bet dabasgāzes īpatsvars – no vairāk nekā 30% līdz aptuveni 13%.
Šie faktori kopā bremzē ekonomikas izaugsmi. Lai gan ES kopumā saglabā pozitīvu tirdzniecības bilanci, tās pieaugums ir lēnāks, un uzņēmumi kļūst piesardzīgāki investīcijās. Tas potenciāli negatīvi ietekmē arī kopējo bloka dalībvalstu darba tirgu. Lai gan bezdarba līmenis ES saglabājas relatīvi zems, rūpniecības sektorā pieaug spiediens uz nodarbinātību, jo uzņēmumi samazina izmaksas un pārstrukturē darbību.
Eksportēja un eksportēs
Lai gan kopumā ekonomiskās attiecības ar agresorvalstīm tiek būtiski mazinātas, ir valstis, kuras lielos apjomos eksportēja un importēja Krievijas produktus gan pirms kara, gan joprojām pēc 2022. gada februāra. Starp lielākajām ES eksportētājām uz Krieviju joprojām izceļas Vācija, Itālija un Polija. Vācijas eksports uz Krieviju 2024. gadā bija ap 8,17 miljardiem ASV dolāru, Itālijas – ap 4,59 miljardiem, bet Polijas – ap 2,96 miljardiem. Līderiem cieši seko Nīderlande ar apmēram 2,88 miljardiem ASV dolāru, tāpēc robeža starp trešo un ceturto vietu ir šaura.
Šajā sarakstā īpaši izceļas Vācija, kas pirms kara bija lielākā eksportētāja uz Krieviju visā ES. Pēc sankciju ieviešanas tās eksports uz šo tirgu sarucis par aptuveni 70%, bet imports no Krievijas – pat par vairāk nekā 90%. Eksporta kritums uz Krieviju kopā ar citiem faktoriem negatīvi ietekmēja Vācijas ekonomiku. Šie procesi veicināja ekonomikas stagnāciju un recesiju 2023. gadā, apliecinot, ka eksporta samazinājums uz Krieviju bija nozīmīgs faktors, kas bremzējis valsts izaugsmi. Līdzīga, lai gan mazāk izteikta, dinamika vērojama Itālijā, kur kritums skāra mašīnbūvi, luksusa preces un rūpniecības eksportu. Savukārt Polija, kas pirms kara uzturēja aktīvu tirdzniecību ar Krieviju, piedzīvoja strauju eksporta samazinājumu, taču ātrāk nekā citas valstis pārorientējās uz citiem tirgiem, tomēr eksporta apjoms kopējā ES tirdzniecības bilancē saglabājas augsts.
Nīderlandes gadījumā būtisku lomu spēlēja tās kā loģistikas un reeksporta centra funkcija. Sankcijas un tirdzniecības ierobežojumi samazināja tranzīta plūsmas, kas līdz tam bija nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa.
Ciešās ekonomiskās saites ar Krieviju ietekmēja arī šo valstu attieksmi pret sankciju ieviešanu kara sākumā. Vācija un Itālija sākotnēji iestājās par pakāpeniskāku sankciju ieviešanu, ņemot vērā savu ekonomisko atkarību no Krievijas energoresursiem un tirgu. Savukārt Nīderlande un Polija ieņēma pragmatiskāku pozīciju, koncentrējoties uz ekonomikas pielāgošanu jaunajiem apstākļiem.
Latvijas piliens okeānā
Priekšvēlēšanu nokaitētajā gaisotnē ne vienu reizi vien Latvijā ir pavīdējušas idejas "aiztaisīt" robežu ar Krieviju, nojaukt sliedes un pārtraukt visas tirdzniecības saites. Lai gan šāda retorika priekšvēlēšanu laikam Latvijā šķiet jau tik pierasta, patiesībā nedz Krievijas, nedz kopējā ES ekonomikā tas daudz neko nemainīs un būs kā piliens okeānā. Ņemot vērā, ka kopējais ES valstu eksports otrajā kara gadā bija vairāk nekā 31 miljards eiro, mūsu valsts pienesums tajā bija nieka divi procenti. Šogad Latvija uz Krieviju eksportējusi preces 144,47 miljonu eiro vērtībā, bet importējusi 6,56 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr tranzītā caur Latviju, kur lielākais pārvadātājs ir valsts kapitālsabiedrība SIA LDz Cargo, pārvadājam miljonos tonnu mērāmas kravas. Kravu apjomi Latvijas ostās un dzelzceļā jau ir būtiski samazinājušies, taču pilnīga saišu pārtraukšana nozīmētu vēl straujāku kritumu un papildu spiedienu uz nodarbinātību šajā nozarē. Būtiski, ka tieši šajā jomā galvenie spēlētāji ir valsts pārvaldītie uzņēmumi, kuriem atteikšanās no Krievijas kravām, visticamāk, nozīmētu līdzīgu finanšu stāvokli kā vēl vienam valsts pārvaldītajam uzņēmumam airBaltic, kuram piešķirts kārtējais 30 miljonu aizdevums.
Lai gan Latvijas Bankas iepriekš veiktās aplēses bija, ka Latvijas IKP tirdzniecība ar Krieviju veido ap 2%, skaidrs, ka pilnīga ekonomisko saišu pārtraukšana ar Krieviju negatīvi ietekmētu ekonomisko situāciju un dažiem uzņēmumiem varētu būt arī letāla. Īpaši smaga situācija būtu tādās nozarēs kā tranzīts, loģistika un arī pārtikas ražošana. Piemēram, alkoholisko dzērienu ražotājs SIA Amber Beverage Group jau aicinājis valdību palīdzēt uzņēmumiem, kas, atbalstot Ukrainu, zaudē noieta tirgus. Uzņēmums nonācis būtiskās finanšu grūtībās, tam izveidojies ievērojams nodokļu parāds un sākts tiesiskās aizsardzības process.
Līdzīgā situācijā varētu nonākt arī citi uzņēmumi. AS Lauma Lingerie, kas 2025. gadu noslēgusi arī būtisku apgrozījuma kritumu un zaudējumiem, savā gada pārskatā norādījusi, ka tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju uzņēmumam veido ap 60%. Uzņēmums gan ir apņēmības pilns meklēt jaunus tirgus un iespējas, taču skaidrs, ka, nogriežot 60% no apgrozījuma, iespējas investēt jaunos tirgos būtiski saruks.
Priekšvēlēšanu gaisotnē galveno vijoli tirdzniecības pārtraukšanā ar Krieviju un Baltkrieviju nolēmusi spēlēt premjere Evika Siliņa (JV), uzdodot ministrijām līdz gada beigām sagatavot plānu. Tāpat viņas uzdevumā viņas partijas biedra Arvila Ašeradena vadītā Finanšu ministrija, kura sākotnēji atteica, bet tad ātri pārdomāja, ar Saeimas frakcijas deputātu atbalstu virza grozījumus normatīvajā regulējumā, lai Centrālajai statistikas pārvaldei uzdotu publicēt preču eksportētāju un importētāju sarakstus. Likumprojekts 23. aprīlī tika atbalstīts Saeimā 1. lasījumā, bet pēc tam tika noņemts no darba kārtības. No likumprojekta anotācijas noprotams, ka šīs iniciatīvas mērķis ir publisks sods uzņēmumiem, kuri neievēro sankcijas, taču interesanti, ka pakalpojumu sniedzēji, piemēram, tranzīts un pārvadājumi, vai starptautiskie globālie konsorciji, kas eksportē un importē uz Krieviju, strādājot un pelnot arī Latvijā, šajā sarakstā iekļauti netiks. Lietuvā, Igaunijā un citās ES valstīs šādi saraksti netiek veidoti, tāpēc noprotams, ka publisko sodu par visu ES uzņēmumu darbiem izcietīs tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuri atšķirībā no daudziem citiem, kas pārorganizējuši piegādes caur Centrālāzijas valstīm, vēl nav izdomājuši atrast apkārtceļus.