Gaļas lopkopība balstās galvenokārt uz eksportu

Pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija sestajā vietā pasaulē. Par to liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) dati. (Jāatgādina, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)

Konflikts par maksājumiem

Informācija par Latvijas dzīvu liellopu eksporta panākumiem ir svarīga, lai labāk saprastu konfliktu, kas 2024. gada nogalē izvērtās starp Gaļas liellopu audzētāju biedrību un Zemkopības ministriju. Jāatceras, ka pagājušā gada 3. decembrī Gaļas liellopu audzētāju biedrība sarīkoja protesta akciju pie Zemkopības ministrijas, iebilstot pret ievērojamu nozares uzņēmumu maksājumu palielinājumu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Gaļas liellopu audzētājus saniknoja tas, ka izmaiņas nozares regulējumā tika virzītas, "nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā". Turklāt atbilstoši liellopu audzētāju aprēķiniem maksājumu apjoms par liellopu eksporta dokumentācijas noformēšanu PVD varētu pieaugt pat 40 reižu. Latvijas dzīvu liellopu lielākajam eksportētājam maksājumu apjoms par PVD pakalpojumiem 2024. gadā ir mazāks par desmit tūkstošiem eiro, bet 2025. gadā atbilstoši iecerētajiem tarifiem tas varētu sasniegt pat 300 tūkstošus eiro. 

Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis uzsvēra, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā eksportējamos dzīvniekus ar papildu nodokļiem neapliek. "Gaļas lopkopība Latvijā galvenokārt ir balstīta uz eksportu, kas nozīmē to, ka nodokļa piemērošana vārda tiešā nozīmē apdraud nozares dzīvotspēju. Ir skaidrs, ka šādā veidā nekaunīgi tiek risināts jautājums par PVD budžeta palielināšanu, vairākas reizes palielinot šīs iestādes cenrādi par sertifikāta izsniegšanu eksportētajiem dzīvniekiem, kā arī ieviešot jaunu maksu. Mēs šo neatbalstām, jo šīm izmaiņām nav loģiska pamatojuma."