Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Jaunais publisko iepirkumu regulējums varētu radīt strīdīgas situācijas

Jaunais publisko iepirkumu regulējums ietver vairākus aspektus, kas varētu radīt strīdīgas situācijas un pārsūdzības, Dienai norāda vairāki aptaujātie juristi, kopumā tomēr jauno likumprojektu vērtējot atzinīgi. Pieaugs kvalitāteViens no šādiem uzstādījumiem, kas varētu radīt strīdus un pārsūdzības, ir publisko iepirkumu uzvarētāju noteikšana, ievērojot nevis tikai zemākās cenas principu, bet saimniecisko izdevīgumu.

Tas paredz, ka līdztekus cenai varēs vērtēt arī, piemēram, pretendenta piedāvāto speciālistu pieredzi un kvalifikāciju. Lai gan saimnieciskā izdevīguma dominēšana pār zemāko cenu ir uzņēmēju sen gaidīts lēmums publisko iepirkumu regulējumā, tomēr, kā atzīst juristi, vēl jāstrādā pie metodoloģijas un kritērijiem, kā izvērtēt piedāvājumus saskaņā ar saimniecisko izdevīgumu. Tajā pašā laikā aptaujātie juristi uzsver, ka saimnieciskā izdevīguma dominēšana pār zemāko cenu ir pareizs princips un no pārsūdzībām nav jābaidās, jo tās ir dabiska iepirkumu procesa sastāvdaļa. Galvenais saimnieciskā izdevīguma pluss ir tas, ka iepirkums kļūst efektīvāks un kvalitatīvāks, piemēram, ir iespēja vērtēt pretendenta piedāvāto speciālistu kvalifikāciju un pieredzi, pakalpojuma draudzīgumu videi un tamlīdzīgi. Kā norāda advokāts Edgars Atlācis, kura vadītais birojs ir iekļauts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) izveidotajā nozaru ekspertu konsultatīvajā padomē, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā nemaz nav iespējams ņemt vērā tikai zemāko cenu, jo jāvērtē arī vides aspekti. "Saimnieciskā izdevīguma princips neapšaubāmi prasa lielāku pasūtītāja kvalifikāciju. Te vislabākais risinājums būtu centralizētie iepirkumi. Viens piemērs – centralizēti medikamentu iepirkumi slimnīcās," skaidro Atlācis. Savukārt jurists Māris Logins uzsver, ka pieaugs IUB loma, tieši izstrādājot metodoloģiju saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai. Logins arī prognozē, ka pirmajā gadā pēc likuma stāšanās spēkā sūdzību skaits IUB varētu palielināties, taču to skaits stabilizēsies, pieaugot pasūtītāju kompetencei. Savukārt juriste Oliņa bilst, ka "likumā iekļauti pietiekami daudz kritēriju, kas dod iespēju vērtēt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tomēr šaubas rada atsevišķu faktoru iekļaušana vērtējumā, piemēram, piedāvājuma estētiskais raksturojums un tehniskās priekšrocības. Lai noteiktu un izceltu sava piedāvājuma tehniskās priekšrocības, jābūt skaidram, ar ko jāsalīdzina. Šeit var rasties problēma." Tomēr, kā uzsver juriste, tiecoties pēc zemākās cenas, nereti cieš kvalitāte. Par to bieži sūdzas arī iepirkuma organizētāji. Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles iespējas dod iespēju lielāku uzmanību pievērst kvalitātes nodrošināšanai.Sliekšņu paaugstināšana – strīdīgaJāteic, ka par vairākiem citiem jaunā regulējuma aspektiem – pasūtītāja pienākums pārbaudīt pretendenta nodokļu nomaksu, līgumcenu sliekšņa paaugstināšana – juristiem ir gana pretēji viedokļi. Advokātu biroja Sorainen advokāts Raivo Raudzeps kā vienu no galvenajām negatīvajām lietām jaunajā regulējumā min līgumcenu sliekšņu, pie kuriem jārīko publiskais iepirkums, paaugstināšanu."Šis sliekšņu paaugstinājums rada lielas problēmas biznesam, jo uzņēmējiem ir daudz grūtāk aizstāvēt savas tiesības. Ja tiek rīkots publiskais iepirkums, līgums tiek noslēgts tikai tad, ja nav pārsūdzību. Taču gadījumos, kad netiek piemērota publiskā iepirkuma procedūra, līgums tiek noslēgts, neraugoties uz to, vai kāds no pretendentiem vērsies tiesā. Manā praksē nav zināmi gadījumi, kad tiktu lauzts jau noslēgts līgums, lai arī tiesas procesu vinnējis cits uzņēmums. Faktiski šādos gadījumos vienīgais gandarījums uzvarējušajam uzņēmējam ir morālas dabas. Pilnīgi citādi ir ar publisko iepirkumu, kad līgums tiek slēgts ar uzvarētāju vai tiek rīkots jauns konkurss. Tāpēc uzņēmējiem pilnīgi noteikti izdevīgāks ir publiskais iepirkums," skaidro Raudzeps. Tam piekrīt arī Logins, norādot, ka neredz nevienu iemeslu, kāpēc būtu jāpaaugstina minimālie līgumcenu sliekšņi, īpaši ņemot vērā samērā augsto korupcijas līmeni publiskajos iepirkumos. Savukārt par pašvaldību argumentu, ka publiskā iepirkuma procedūra ir neefektīva un sarežģīta zemu līgumcenu gadījumā, Logins teic, ka tam ir lielisks risinājums – pašvaldību centralizētie iepirkumi, piemēram, par ēdināšanas pakalpojumiem izglītības iestādēm. Jurists arī bilst, ka šādos iepirkumos var apvienoties vairākas pašvaldības. "Līgumcenu sliekšņu paaugstināšana nav vēlama arī tāpēc, ka tiesā uzņēmējiem ir grūtāk aizstāvēt savas tiesības, īpaši, ja līgums jau ir noslēgts," savu pozīciju skaidro Logins. Pilnīgi pretējs viedoklis ir Atlācim. "Ne velti Eiropas Savienībā (ES) noteikti šādi minimālie sliekšņi publiskā iepirkuma rīkošanai. Latvijas noteiktie sliekšņi ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Tā kā es konsultēju pasūtītājus – valsts un pašvaldību iestādes –, noteikti iestājos par šo līgumcenu sliekšņu paaugstināšanu, jo, ja ir salīdzinoši mazas summas, iziet visu birokrātisko publisko iepirkumu procedūru nav efektīvi. Es nepiekristu viedoklim, ka tiesas lēmumi ārpus publiskā iepirkuma būtu bezjēdzīgi. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad tiesa noslēgto līgumu atzinusi par pretlikumīgu un spēkā neesošu. Lai gan pārsūdzēt konkursa rezultātus tiesā ir sarežģītāk nekā vērsties ar sūdzību IUB, tomēr arī tas var būt gana efektīvi," ir pārliecināts Atlācis.Nodokļu nomaksa jāizvērtēCits strīdīgs jautājums jaunajā regulējumā ir par pasūtītāja pienākumu pārbaudīt pretendenta nodokļu nomaksu. Pašvaldības jau paudušas, ka tas ir liels slogs un tām tiek uzliktas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) funkcijas. Juristiem arī te nav vienotas nostājas. Piemēram, Atlācis uzskata, ka nodokļu nomaksas pārbaudes ir pilnībā VID uzdevums un to nevajadzētu vērtēt publiskajos iepirkumos, jo tad iznāk, ka pasūtītājs dublē VID pienākumus. Turpretim Logins ir pārliecināts, ka publiskajos iepirkumos noteikti jāvērtē arī nodokļu nomaksa, jo "nebūtu pareizi publisko (valsts vai pašvaldību) naudu piešķirt uzņēmumiem, kuriem ir nenokārtotas saistības pret valsti. Te atkal pareizā atbilde uz pašvaldību bažām par lielu resursu patēriņu ir iepirkumu centralizācija". Savukārt Oliņa norāda, ka akcents jāliek tieši uz vārdu "izvērtēt" pretendenta nodokļu parādus. Jo nodokļu parāda esamība, iespējams, ir tikai īslaicīga, turklāt trešo personu izraisīta. Liedzot iespēju piedalīties iepirkumā, kādam komersantam tas var būt biznesam graujoši, savu viedokli skaidro Oliņa. Likumprojekts tapis, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par publisko iepirkumu pārņemšanu, kas jāizdara līdz 2016. gada 18. aprīlim.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses