Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.
Ilgtspējas prasību nozīme
Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO2 samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.
Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei. Uzņēmējdarbībai tas nozīmē jaunu domāšanu. Ilgtspējas stratēģija nav atsevišķs dokuments vai tikai sociālā atbildība – tā ir neatņemama mūsdienu biznesa attīstības stratēģijas sastāvdaļa. Apzinoties šo mērķu būtību, uzņēmumi var izvairīties no būtiskiem riskiem un vienlaikus izmantot plašas iespējas jaunu klientu un tirgu piesaistē. Tādējādi mums jācenšas apmierināt pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības.
Tāpēc, ieviešot vienlīdzīgu un pārredzamu atalgojumu visiem dzimumiem, nepieļaujot diskrimināciju, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas, kuras nepiesārņo dabu, vai šķirojot atkritumus, mēs būtībā darām to ne tikai mūsu, bet arī nākamo paaudžu labā. Mums ir jāsaprot, ka atpakaļceļa vairs nav. Jo ātrāk mēs sāksim to visu īstenot, jo labāka būs mūsu nākotne.
Ilgtspējas ignorēšanas cena
Ilgtspējas un ESG ziņošanas prasības nereti tiek uztvertas kā papildu administratīvs slogs uzņēmumiem, taču patiesībā tās rada jaunu platformu inovācijām un konkurētspējas celšanai. Eiropas Savienības pieeja, nosakot precīzus standartus un paplašinot prasības uz uzņēmumu piegādātājiem un darījumu partneriem, maina biznesa spēles noteikumus. Vai šī jaunā kārtība ir drauds, vai arī iespēja izveidot noturīgu un iekļaujošu uzņēmējdarbības vidi? Tas lielā mērā ir atkarīgs no paša uzņēmuma skatu punkta.
Jaunās prasības, kas izriet no Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD), nosaka konkrētus termiņus dažādām uzņēmumu grupām:
• Sabiedriskas nozīmes uzņēmumi ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, un biržā kotētajiem uzņēmumiem būs jāievieš ziņošanas prasības jau no 2024. gada finanšu gada. Tas nozīmē, ka pirmie ziņojumi būs jāiesniedz 2025. gadā.
• Lieliem uzņēmumiem, kas pārsniedz divus no vidēja uzņēmuma kritērijiem – no 2025. gada finanšu gada, un ziņošana būs jāveic, sākot ar 2026. gadu
• Biržā kotētajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) šīs prasības stāsies spēkā vēlāk – no 2026. gada finanšu gada, un ziņošana būs jāveic, sākot ar 2027. gadu.
• Trešo valstu uzņēmumiem, kuru darbība Eiropas Savienībā pārsniedz 150 miljonus eiro, ziņošanas prasības attiecas no 2028. gada, ja tie ir saistīti ar ES reģionā darbojošos filiāli vai meitasuzņēmumu.
Šīs prasības attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, kas tieši iekļauti regulējuma tvērumā, bet arī netieši uz to piegādātājiem un darījumu partneriem. Uzņēmumiem būs jāziņo par vērtību ķēdē iesaistīto partneru ESG rādītājiem, liekot arī mazākiem piegādātājiem pielāgoties jaunajiem standartiem. Piemēram, ražotājs vairs nevarēs vienkārši ignorēt piegādātāja resursu izcelsmes vai ražošanas ilgtspējas problēmas, jo normatīvās prasības un investori pieprasīs precīzus datus par visu vērtību ķēdes ilgtspējas ietekmi. Šāds pieprasījums spiež uzņēmumus pārdomāt savas attiecības ar sadarbības partneriem, veicinot gan savstarpējo atbildību, gan inovācijas.
Šīs prasības rada papildu izaicinājumus, it īpaši mazākiem uzņēmumiem, kas ir lielo korporāciju vērtību ķēdes sastāvdaļas. Tie var saskarties ar spiedienu pielāgot savu darbību, lai atbilstu ilgtspējas attīstības un ESG prasībām. Tomēr tas ir arī stāsts par iespējām – tieši mazajiem uzņēmumiem ir iespēja izcelties, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Eiropas Savienības Ilgtspējas attīstības ziņojums liecina, ka Latvija 2024. gadā ieņēma 13. vietu globālajā ilgtspējas reitingā, uzrādot ļoti labus rezultātus ilgtspējīgu pilsētas un kopienu jomā. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir unikālas iespējas izcelties starptautiskajos tirgos.
Tirgus dinamika rāda, ka uzņēmumi, kuri proaktīvi ievieš ilgtspējīgus risinājumus, iegūst ievērojamas priekšrocības. Ilgtspēja vairs nav tikai modes lieta – tā kļūst par jauno globālo valūtu biznesa pasaulē. Savukārt tie, kuri izvēlas palikt malā, riskē ar partneru un finansējuma zaudēšanu, kā arī negatīvu ietekmi uz to reputāciju.
Vai jūs esat gatavi šīm pārmaiņām? Ilgtspēja var būt gan atslēga uz jauniem tirgiem, gan drošības spilvens nākotnes risku priekšā. Ir pienācis laiks ne tikai pieņemt jaunus spēles noteikumus, bet kļūt par tiem, kuri šos noteikumus nosaka.
Klimata pārmaiņas
Viens no spilgtākajiem jauno risku piemēriem ir klimata pārmaiņas, kuru sekas redzamas arī Latvijā. Latvijas piekrastē vētru biežums un spēks pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Piemēram, 2024. gada vētra un plūdi, kas sekoja vēl nebijušām nokrišņiem, radīja plašus postījumus visiem, tostarp pašvaldībām un daudziem uzņēmumiem, bojājot to infrastruktūru, traucējot loģistikas ķēdes un uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi. Tāpat arī 2023. gada negaisi, vētras un lielgraudu krusa nodarīja ievērojamus postījumus kustamajam un nekustamajam īpašumam, sabojāja automašīnas, izsita māju logus un daudziem pilnībā iznīcināja ražu. Lai gan Latvija vēl nav piedzīvojusi tik būtisku ietekmi kā dažviet pasaulē, pētījumos ir secināts, ka, piemēram, globālā sasilšana dubulto plūdu iespējamību. Tas parāda, ka klimata riski Latvijā kļūst aizvien aktuālāki un prasa tūlītēju rīcību no visiem. Ja vēlamies pasargāt sevi un savu uzņēmumu, arī mums jābūt tam gataviem.
Lai mazinātu klimata risku ietekmi, uzņēmumiem jādomā stratēģiski un jānovērtē riski. Kad riski ir apzināti, ir svarīgi pareizi izvelēties savu reakciju, kas var būt vērsta vai nu uz izvairīšanos no potenciālā riska, vai uz tā samazināšanu, vai pārcelšanu kādai trešajai pusei caur apdrošināšanu vai arī riska pieņemšanu un tālāko cīņu ar tā izraisītajām sekām, ja tas tomēr notiks. Ir jāsaka, ka tāds instruments kā apdrošināšana ļauj cīnīties ar postījuma sekām, bet tā nepasargās, piemēram, no uzņēmuma dīkstāves un naudas plūsmas pārtraukuma applūšanas, ugunsgrēka vai vētras radītās ietekmes dēļ.
Tāpēc ir būtiski pārdomāt visus iespējamos scenārijus un laicīgi veikt pasākumus risku samazināšanai – piemēram, iegādājoties rezerves akumulatoru, nostiprinot kokus tuvajā apkārtnē, nostiprinot un uzberot upes krastu, pārbaudot savus ugunsdzēšamos aparātus un apmācot darbiniekus, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz pastāv iespēja izvairīties no potenciālā riska jau pašā sākumā, piemēram, būvējot rūpnīcu tādā vietā, kas būtu minimāli pakļauta potenciāliem stihiju postījumiem.
Darbības nepārtrauktības riski: mācības no pandēmijas
Covid-19 pandēmija vēl viens nozīmīgs pārbaudījums uzņēmumiem Latvijā un visā pasaulē. Tie, kuri spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, piemēram, pārejot uz attālinātu darbu vai ieviešot e-komerciju, ne tikai izdzīvoja, bet arī attīstījās. Šī pieredze uzsver nepieciešamību pēc elastīgas risku pārvaldības stratēģijas. Zinātnieki regulāri brīdina par to, ka šī pandēmija nebūs vienīgā un gaidāmas arī nākamās. Kad un kādos mērogos – tas, protams, nav zināms. Bet pilnīgi skaidrs, ka tālredzīgai uzņēmējdarbīas vadībai ir jābūt noturīgai un gatavai jauniem un, iespējams, vēl sliktākiem scenārijiem par nesen piedzīvoto.
Pandēmijas, piegādes ķēžu pārrāvumi, krasas klimata izmaiņas un kataklizmas, ģeopolitiskā nestabilitāte vai reģionālie nemieri var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbību. Attālināta darba iespēju nodrošināšana, naudas rezerves, sadarbības partneru un reģionu diversifikācija, loģistikas izmaiņu varianti – tie visi ir paņēmieni, ko ir vērts apsvērt savā darbības nepārtrauktības plānošanā, lai kādā brīdī nesasniegtu “neatgriešanās punktu”, kad darbības turpinājums vairs nav iespējams.
Dažu nozaru pārstāvjiem, kā, piemēram, bankām jebkuros apstākļos jānodrošina arī sabiedrībai kritiski svarīgas funkcijas – tādas kā naudas pārskaitījumi un skaidrās naudas izņemšana bankomātos.
Kā bankas veicina ilgtspēju?
Bankām ir būtiska loma ilgtspējas prasību īstenošanā. Ne tikai nodrošinot finansējumu, bet arī vērtējot klientu atbilstību ilgtspējas standartiem, bankas kļūst par svarīgiem partneriem šo pārmaiņu vadīšanā. Latvijas bankas jau aktīvi strādā pie ilgtspējas integrācijas, piedāvājot klientiem konsultācijas un attīstot atbilstošus produktus.
Rietumu Bankā mēs jau vairākus gadus aktīvi iesaistāmies šajos procesos, gan realizējot mūsu ilgtspējas stratēģiju, gan konsultējot un atbalstot mūsu klientus. Uzkrājot pieredzi, šogad veicam ilgtspējas ziņojuma auditu, kas pakāpeniski citiem lieliem uzņēmumiem kļūs saistošs ar CSRD prasības iestāšanos.
Jaunas iespējas ilgtspējīgā ekonomikā
Ir jāatzīmē, ka ilgtspējīga attīstība pēc būtības ir ESG medaļas otrā puse un kopā tās rada ilgtspēju. Jo ilgtspējīga attīstība būtībā ir tas, kā mēs paši attīstāmies ekonomiskajā, vides un sociālajā dimensijā un ko darām apkārtējās pasaules labā, bet ESG ir ārējie vides, sociālie un pārvaldības faktori, kuri iespaido mūsu darbību, un prasības, ko mums šajā jomā ir jāievieš. Jo ilgtspējīgāk darbosimies, jo organiskāk ESG nostādnes tiks iekļautas mūsu darbībā.
Un vēl viens ļoti būtisks aspekts. Kā jebkuras pārmaiņas, arī tās, kas ir saistītas ar ilgtspējas prasību ieviešanu un attiecīgo risku pārvaldīšanu, rada ne tikai jaunas darbības un jaunas problēmas, bet arī jaunas iespējas. Pietiek atcerēties Covid-19 pandēmiju, kuras laikā uzplauka daudzi uzņēmumi, piemēram, interneta tirdzniecības un preču piegāžu jomā, kas ir pieprasīti un turpina veiksmīgi attīstīties arī tagad. Tāpat arī tehnoloģijas un mākslīgais intelekts turpina mainīt pasauli, radot uzņēmējiem iepriekš nebijušas, plašas iespējas.
Ilgtspēja nav tikai pienākums – tā ir mūsu kopējā iespēja veidot uzņēmējdarbību, kas ir droša, ienesīga un atstāj pozitīvu mantojumu nākamajām paaudzēm. Latvijas bagātīgais mežu klājums un atjaunīgās enerģijas potenciāls sniedz unikālas iespējas attīstīt videi draudzīgus risinājumus. Piemēram, Latvija jau šobrīd ir starp līderiem atjaunīgās enerģijas izmantošanā Eiropā. 2021. gadā 42,1% no valsts enerģijas galapatēriņa (ES – vidēji 21,8 %) veidoja atjaunīgie energoresursi, kas ir ievērojami augstāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Turklāt, Latvijas bagātīgais mežu klājums, kas veido aptuveni 52% no valsts teritorijas, piedāvā lielas iespējas attīstīt ilgtspējīgu kokrūpniecību un bioenerģijas risinājumus. Tajā pašā laikā mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši zemas, salīdzinot ar citām ES valstīm – 5,4 tonnas CO₂ ekv. gadā. Šie rādītāji, kopā ar starptautiskajiem ESG standartiem, rada daudzsološu augsni ilgtspējīgām inovācijām dažādās nozarēs un sektoros.
Lai gūtu panākumus jaunajā ekonomikas realitātē, uzņēmumiem jāpieņem šīs pārmaiņas ar proaktīvu pieeju. Ieviešot ilgtspējīgas prakses, uzņēmumi ne tikai mazinās riskus, bet arī stiprinās savu pozīciju tirgū. Vai esat gatavi nākotnei? Laiks rīkoties ir tagad!