Latvijas pašvaldību ieņēmumi veidojas no diviem galvenajiem finanšu avotiem.
Visbūtiskākie ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), bet nākamie svarīgākie ir ieņēmumi no Valsts budžeta likumā noteiktās naudas pārdales no valsts pamatbudžeta un no tiem avotiem, kas saistīti ar valdības lēmumiem, – Eiropas Savienības fondu naudas, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda u. c.
2024. gadā vidēji Latvijā IIN daļa no visiem pašvaldības ieņēmumiem bija 52,9%.
Citiem ieņēmumu veidiem, to vidū nekustamā īpašuma nodoklim, ir ievērojami mazāka loma.
Svarīgi ir ienākumi
Teorētiski IIN lielums, ja to rēķina uz vienu iedzīvotāju, ir proporcionāls vidējiem iedzīvotāju ienākumiem. Jo lielāki ir kādas pašvaldības iedzīvotāju ienākumi, piemēram, darba alga un citi ar IIN apliekamie ienākumi, jo lielāki būs attiecīgās pašvaldības IIN ieņēmumi, līdz ar to arī IIN ieņēmumi, rēķinot tos uz vienu iedzīvotāju. Tā tas ir teorētiski.
Ievērojama daļa no pensiju saņēmējiem IIN nemaksā. Bērni, pusaudži un citi nestrādājošie IIN nemaksā. Tas nozīmē – jo lielāks kādā pašvaldībā ir mazo pensiju saņēmēju vai bērnu skaits, jo mazāki būs IIN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60