Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Kā uzlabot darba spējas

Pasaulē veiktie pētījumi apliecina – jo augstāks ir iedzīvotāju izglītības līmenis, jo veselīgāk cilvēki ēd un vairāk laika atvēl sportiskajām aktivitātēm. Turklāt mūsdienās veselīgs dzīvesveids vairs netiek uztverts kā sarežģīts process, kam jāvelta daudz laika un finanšu resursu. Gluži pretēji – veselīgas maltītes pagatavošanai var patērēt mazāk laika un līdzekļu nekā tad, ja pēc nopietnas darba dienas, cenšoties iespējami ātrāk remdēt izsalkumu, pusdienvakariņas iegādājamies veikalā jau gatavo ēdienu nodaļā vai kulinārijā.

Tomēr, kā noskaidrots pētījumu kompānijas TNS pērn veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 15–74 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto apstiprinājuši, ka, neraugoties uz saspringto dzīvesveidu, par sevi nerūpējas tik daudz, cik vajadzētu. Speciālisti savukārt uzsver – ja veselīga dzīvesveida principus attiecībā uz ēšanas paradumiem vai iesaisti vides pasākumos un fiziskajās aktivitātēs ieviešam arī darbā, tas neprasa ne īpašus papildu izdevumus, ne lielākas pūles vai laiku. Te gan liela nozīme arī darba devēju attieksmei – vai uzņēmums ir tendēts tikai uz peļņu, vai arī ir ieinteresēts savu darbinieku labsajūtā.Arī Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras docente Laila Meija novērojusi – jo izglītotāks pats cilvēks un jo cienījamāks ir uzņēmums, un jo inteliģentāka ir uzņēmuma vadība, jo vairāk uzmanības tiek pievērsts veselīgam dzīvesveidam darba apstākļos un arī darbinieku iesaistē vides pasākumos. "Latvijā šādu uzņēmumu kļūst arvien vairāk," atzīst ārste dietoloģe Laila Meija, kuru uzņēmumi aizvien biežāk aicina savus darbiniekus izglītot par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem.Arī ēdienreize var ietekmēt darba spējasEiropas Darba drošības un veselības aizsardzības (EU-OSHA) aģentūra, organizējot informatīvu kampaņu Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā, uzsver – palīdzot darbiniekiem apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus un radot labus darba apstākļus, ikviens uzņēmējs var uzlabot savu darbinieku labklājību, pagarināt strādājošo darba mūžu un tā veicināt efektīvu uzņēmuma darbību. Ārste dietoloģe Laila Meija apstiprina: "No biznesa viedokļa raugoties – jo veselīgāks ir darbinieks un veselīgāk viņš ēd, jo mazāk viņam problēmu un lielākas darba spējas. Uzņēmumiem ir jābūt ieinteresētiem veselīga dzīvesveida uzturēšanā darba vidē."Ir vairāki modeļi, kā darba devējs var veicināt darbinieku veselīgas maltītes izvēli pusdienlaikā. Viens no populārākajiem veidiem Skandināvijā ir iespēja pusdienas ņemt līdzi uz darbu un maltīti ieturēt darba devēja atvēlētā virtuvītē ar ledusskapi, iespēju uzsildīt ēdienu un sagatavot tēju vai kafiju. Šāds pusdienošanas veids kļūst aizvien iecienītāks arī Latvijā. "Tie cilvēki, kuri ņem uz darbu līdzi ēdienu, biežāk domā par uztura veselīgumu," saka Meija. Daktere novērojusi, ka Latvijas uzņēmumos darbiniekiem tiek nodrošinātas arī uzkodas, arvien biežāk tie ir augļi un dārzeņi. Savukārt, ja pusdienot jāiet uz darba devēja piedāvāto vai vienkārši ģeogrāfiski tuvāko ēdināšanas uzņēmumu, ir tikai dabiski ļaut pusdienotājiem izteikt vēlmes attiecībā uz ēdienkarti. "Ir daudz pozitīvu piemēru, ko dzirdu no saviem pacientiem. Dzirdu arī tādus piemērus, ka ēdināšanas uzņēmumā tiek atrasts kompromiss starp tā biznesa interesēm un klientu vēlmēm ēst veselīgi. Protams, ne vienmēr visi cilvēki ēdīs veselīgi, bet svarīgi, lai būtu pieejams veselīgs ēdiens tiem, kuri tādu ēst vēlas," saka diētas ārste un turpina: "Ir farmācijas kompānijas, ir lielie uzņēmumi, kuri reizi gadā aicina diētas ārstus, uztura speciālistus stāstīt par veselīga uztura pamatprincipiem, par jaunākajiem atklājumiem dietoloģijas nozarē. Liela interese ir par tādu uzturu, kas uzlabo smadzeņu darbības efektivitāti. Nesen kāds privātais uzņēmums kopā ar uztura speciālistiem pat izveidoja speciālu ēdienkarti, lai darbiniekiem veicinātu efektīvāku domāšanu. Izglītotiem cilvēkiem ir lielāka interese par to, kā uzturs ietekmē dzīves kvalitāti un darba spējas."Runājot par veselīga uztura pamatprincipiem, ārste dietoloģe norāda – uzturā pirmajai, lielākajai daļai jābūt augu valsts produktiem, lai mazinātu risku saslimt ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un ļaundabīgajiem audzējiem. "Tāpēc augu valsts daļai ēdienkartē ir jābūt pietiekami lielai, bet tieši augļu un dārzeņu daļai – vismaz pusei no tā, ko patērējam uzturā. Piecas porcijas dienā – vismaz trīs dārzeņu un divas augļu porcijas – visa gada garumā," mudina iegaumēt Meija.Otra uzturā būtiskākā daļa ir liesie olbaltumvielu produkti – dzīvnieku valsts olbaltumvielas (gaļa, zivis un olas) un augu olbaltumvielas. ANO 2016. gadu pasludinājusi par pākšaugu gadu, iesakot uzturā vairāk lietot pupas, lēcas, zirņus, respektīvi, pākšaugus, kuros ir gan olbaltumvielas, gan ogļhidrāti, gan šķiedrvielas. Šie olbaltumu produkti tiešām ir vērtīgi. Trešajai vai ceturtajai uztura daļai jāsastāv no salikto ogļhidrātu produktiem. Cilvēkiem, kuri nav sportisti, nebūtu vēlami rafinēto miltu produkti, kas satur cieti un kalpo tikai kā enerģijas avots (piemēram, baltmaize, manna) un kam nav pievienotās vērtības – vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu, bet galvenais – tie nedod ilgstošu sāta nodrošinājumu, kādu varam saņemt no pilngraudu produktiem. Starp citu, arī kartupeļi un maize pieder salikto ogļhidrātu grupai. Uzturā ieteicams lietot griķus, rīsus, makaronus – vēlams pilngraudu miltu makaronus, var arī kartupeļus (bet ne frī). Pa kādai maizes šķēlei dienā lietot var droši. Ēdienkartē iekļaujami arī piena produkti, taču ne saldi un trekni. "Produktus katrā produktu grupā vajag mainīt sezonāli un atkarībā no garšas izjūtas. Tāda ēdienkarte nav ne sarežģīta, ne īpaši dārga. Turklāt pusdienās, ņemot ēdienu līdzi uz darbu, dārzeņus iesaku likt atsevišķā kastītē, atvēlot tiem pietiekamu daudzumu," aicina Meija.Intelektuālā darba darītājiem ārste iesaka ar ēdienu neuzņemt pārāk daudz kaloriju, vairāk lietot smadzeņu darbībai svarīgās omega3 taukskābes, kas atrodamas zivīs un linsēklās, kā arī vitamīnus un antioksidantus, kas ir svaigos augļos un dārzeņos. Ieteicams uzturā iekļaut arī riekstus. "Uzkodas ir normāla uztura sastāvdaļa, taču nevajadzētu pārspīlēt ar nemitīgu to lietošanu, jo tā stimulējam cukura izdalīšanos asinīs, un tas nelabvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Labāk darba laikā ieplānot uzkodu reizes, izvēloties vērtīgus produktus," iesaka mediķe.Sēdoša darba darītājiem ar liekā svara problēmām īpaši jāpievērš uzmanība tam, lai uzkodas nesaturētu daudz cukura vai slēpto tauku, kādus satur, piemēram, saldie jogurti, dažādi cepumi vai čipsi un desveida uzkodas. Ja liekā svara tendence nepiemīt, nav pārāk jāraizējas par uzkodu daudzumu, bet par proporcijām un izvēli. "Rieksti, burkāni, augļi, ziemā – kāļi, dārzeņu un augļu čipsi, kaltētas ogas plānotā uzkodas reizē ir veselīgi. Arī tumšā šokolāde ir veselīga, bet tā jālieto saprātīgos daudzumos – 20–30 gramu dienā. Veselīga ēšana nav īslaicīga diēta, tā ir normāla dzīves sastāvdaļa. Tā ietekmē katru mūsu šūnu, līdz ar to visu organismu un arī darba spējas. Tas, kā mēs ēdam, kā kustamies, ir mūsu dzīves normāla daļa, pret to jāizturas atbildīgi, bet bez stresa – ar prieku," saka Meija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses