"Es nesaku, ka mēs uzvaram klimata cīņā, taču mēs tajā atrodamies un cīnāmies," šie vārdi, ko sacīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenais klimata sūtnis Saimons Stīels, visprecīzāk raksturo ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP30), kas no 10. līdz 21. novembrim norisinājās Belenā. (Belena (portugāļu val. – Belém) ir ostas pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Amazones reģionā – red.)
Liela daļa analītiķu COP30 gala dokumentu raksturo kā vilšanos, jo tajā netika pieminēts fosilais kurināmais kā būtisks klimata pārmaiņu cēlonis. Domnīca World Resources Institute norāda – cerības, ka valstis apņemsies izstrādāt vadlīnijas fosilā kurināmā izmantošanas izbeigšanai un mežu izciršanas apturēšanai, galu galā izgaisa naftas ieguves valstu pretestības ietekmē.
Galīgajā lēmumā tika iekļautas tikai jaunas brīvprātīgās iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai paātrinātu valstu rīcību klimata jomā.
Tomēr tiek plānots virzīties uz priekšu ar fosilā kurināmā un mežu izciršanas vadlīnijām ārpus oficiālajām COP30 sarunām.
Vai "naftinieku" triumfs?
"Naftas ražotāji, bet ne planēta gūst uzvaru, noslēdzoties klimata sarunām," ar šādu virsrakstu pēc COP30 noslēguma klajā nāca medijs The New York Times.
Saskaņā ar medija vēstīto vairāku valstu diplomāti norādīja, ka globālās klimata sarunas noslēdzās ar "atšķaidītu" rezolūciju, kurā nav tieši minēts fosilais kurināmais kā galvenais globālās sasilšanas virzītājspēks.
Noslēguma paziņojums, ko diplomāti asi kritizēja kā nepietiekamu, bija uzvara tādām naftas ražotājvalstīm kā Saūda Arābija un Krievija.
Naftas ieguves valstis, piemēram, Saūda Arābija, stingri uzstāja, lai galvenais eksporta produkts – nafta – netiktu īpaši akcentēts noslēguma
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40