Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +28 °C
Skaidrs
Piektdiena, 12. augusts
Klāra, Vizma

Ko iegūstam, ko zaudējam?

Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju pirktspēju, un Zemkopības ministrija (ZM) ir aktualizējusi ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem.

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Ilgtermiņā gan šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šogad ZM ir aktualizējusi PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. PVN samazināšana par 16% gan nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Jānorāda gan, ka iepriekšējais samazinājums augļiem, ogām un dārzeņiem atnesa ēnu ekonomikas apjomu sarukumu nozarē par 20% – augļkopības un dārzeņkopības nozarē pieauga reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums. Tā viennozīmīgi ir pozitīva tendence, un prognozējams, ka arī šajā gadījumā daļa primāro pārtikas ražotāju būtu gatavi "iznākt no pelēkās zonas". 

Tomēr jāapzinās, ka lielākas summas pārtikai nereti tērē tieši turīgākie iedzīvotāji, tātad no PVN samazinājuma pārtikai mazturīgākie iedzīvotāji iegūs mazāk. Attiecīgi rodas jautājums – kādas izmaiņas būtu jāveic, lai ieguvēju būtu pēc iespējas vairāk un ieguvums būtu jēgpilnāks? Ja vēlamies reālas pārmaiņas, ir vērts padomāt par darbaspēka nodokļu samazinājumu – no vienas puses, tas ļaus uzņēmējiem saglabāt noteiktu cenu līmeni vai pat nākt pretī patērētājiem, no otras puses, tas sniegs iespēju arī darba ņēmējiem. Mazāks nodokļu slogs nozīmē lielāku atalgojuma daļu viņu kontā un lielākas iespējas veikt tēriņus. Pieņemot, ka darba ņēmēji, kas saņem vidēja līmeņa atalgojumu, lielāko daļu tēriņu veic Latvijā, nevis dārgos Parīzes veikalos, varam secināt, ka nauda paliks pašmāju ekonomikā un rezultātā iegūs arī valsts budžets. 

Izvērtējot ideju par PVN samazinājumu pārtikai, aicinu atcerēties, ka ekonomikā ir iesaistīti ražotāji, tirgotāji, patērētāji un, protams, arī valsts budžets. Nav tāda risinājuma, kas pilnībā apmierinās visus, un vienmēr būs tirgotāji, kas mēģinās iedzīvoties, izmantojot situāciju, taču, meklējot piemērotākos risinājumus inflācijas apstākļos, jāmēģina spert soļus, kas sniegtu reālu atbalstu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

FM: Tuvākajos mēnešos eksports bremzēsies

Šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses