Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

LTRK aicina atbalstu uzņēmumiem paredzēt neatkarīgi no pārstāvētās nozares

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 asociācijas aicina Saeimu uzņēmumiem atbalstu paredzēt neatkarīgi no pārstāvētās nozares, teikts LTRK un asociāciju atklātajā vēstulē Saeimai.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," sacīts vēstulē.

Tāpat tajā minēts, ka vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi censties šauri definēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem.

Vēstulē uzsvērts, ka pandēmijas radītā krīze ekonomikā tūdaļ skars gandrīz visas nozares, nešķirojot uzņēmumus - mazs vai liels, vietējā tirgū strādājošs vai eksportējošs, tirgotājs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs, tāpat ir daudznozaru uzņēmumi, kā arī uzņēmumiem situācija atšķiras arī vienas nozares ietvaros.

"Daļai bizness ir aizliegts, daļai tirgus brūk pa dienām, citiem bizness ir nopietni apgrūtināts izejvielu piegāžu kavēšanās dēļ un slimojošu darbinieku dēļ. Kopējās globālās ekonomikas bremzēšanās rezultātā situācija tuvākajā laikā, visticamāk, pasliktināsies gandrīz visiem," teikts vēstulē.

Uzņēmēji prasa precizēt likumprojektu Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, paredzot visus atbalsta rīkus neatkarīgi no nozares, lai uzņēmēji varētu saglabāt darba vietas iespējami vairāk cilvēkiem.

LTRK aģentūrai LETA apliecināja, ka konceptuāli atbalsta likumprojektu, vairums normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir "nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Biedrībā uzsvēra, ka pandēmijas radītā krīze ekonomikā skars gandrīz visas nozares, nešķirojot uzņēmumus pēc lieluma, darbības vietējā tirgū vai ārvalstīs, un tā, vai tas ir tirgotājs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ir arī daudznozaru uzņēmumi, kā arī vienas nozares uzņēmumiem situācija mēdz atšķirties. Tāpēc atbalsta rīki jānodrošina neatkarīgi no nozares, un tiem jāmotivē uzņēmumus turpināt darbību, jāstimulē uzņēmumus neatbrīvot darbiniekus, bet meklēt iespējas turpināt darbību kaut mazākā apjomā vai pārprofilējoties.

LTRK rekomendē atbalstu atalgojumam veidot, valstij neatkarīgi no nozares sedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbinieku valdībā noteiktas summas apmērā. Tāpat jānodrošina valdības fleksibilitāte krīzes vadībā. LTRK norāda, ka krīze ir sākuma posmā, tāpēc likumā jānodrošina valdībai tiesības operatīvi lemt par atbalsta veidiem, kritērijiem, atbalsta laiku un apjomu, kā arī pieņemt lēmumus par publiskajiem iepirkumiem, nodrošinot pandēmijas mazināšanai nepieciešamo infrastruktūru, preces un pakalpojumus.

"Lai pēc krīzes Latvijas tautsaimniecības rādītāji uzlabotos pēc iespējas straujāk, pats galvenais šobrīd ir saglabāt uzņēmumus, nodrošināt tiem apgrozāmos līdzekļus, tāpēc nav atbalstāma konkrētu nozaru noteikšana valsts atbalsta saņemšanai uzņēmumiem. Problēmas ir visu nozaru uzņēmumiem un būs grūti nošķirt, kurām nozarēm palīdzība nepieciešama vairāk, kurām mazāk," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pievienojās LTRK viedoklim, ka ir svarīgi radīt atbalsta kritērijus neatkarīgi no nozares tiem komersantiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija, lai uzņēmumi nebankrotē un darbinieki nezaudētu darba vietas.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka krīzes apstākļos vispirms jānodrošina veselības aizsardzības un drošības pasākumi visiem. "Strauji jāpieņem lēmumi, lai palīdzētu darba ņēmējiem un visiem uzņēmējiem - mazam un vidējam sektoram, jaunizveidotiem uzņēmumiem un, jo īpaši, tiem, kuru pastāvēšana šobrīd ir būtiski apdraudēta. Tāpēc valsts līderiem jānodrošina visaptveroša un kvalitatīva pieeja lēmumu pieņemšanā, lai maksimāli saglabātu pašreizējo nodarbinātības līmeni. Lielākā kļūda būtu reaģēt ar "darīšanas kā parasti" pieeju vai bez sirdsdegsmes," viņš pauda.

Valdība ceturtdien, 19.martā, atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka tiks noteiktas nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem norādīja, ka dīkstāves pabalstus varētu saņemt ne tikai krīzes skarto nozaru darbinieki, bet pēc noteiktiem kritērijiem arī darba ņēmēji no plašāka nozaru loka.

"Mūsu uzdevums ir iekonservēt situāciju, saglabājot visu uzņēmējdarbības struktūru. Valsts krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem maksās dīkstāves pabalstu, uz kuru sākotnēji varēs pretendēt konkrētas nozares, proti, tās, kuras cietušas Ministru kabineta lēmuma dēļ [valstī ieviest ārkārtējo situāciju]," skaidroja Reirs.

Pēc finanšu ministra stāstītā, dīkstāves pabalstu programma tiks pārskatīta vismaz divas reizes nedēļā, valdībai lemjot par nozarēm, kuru strādājošajiem būtu piešķirams dīkstāves pabalsts.

papildināta visa ziņa

 

Top komentāri

Maksis Eive
M
Brīžiem liekas, ka šis Maskavas kaut kādas augstskolas absolvents nesaprot ko viņš runā savā paģērošajā balsī.
Latvju puika
L
Galvenais atbalstīt šprošu ražotājus un veicināt zivju konservu piegādi brālīgajai krievijai, domā šis padlaTVietis.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ideālā kombinācija un pieredze

"Svarīgi darīt to, kas tiešām patīk. Man ir paveicies, ka patīk tas, kas šobrīd ir arī ļoti pieprasīts," saka Sanita Meijere, kura savā profesionālajā dzīvē savieno gan jurisprudenci, g...

Jaunieši sāk augstāk vērtēt profesionālo stabilitāti

Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes viņiem kļuvušas mazāk nozīmīgas. To secinājusi Līga Millere, uzņēmuma Transcom W...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses