Nākotnes pensionāri var būt pašreizējo zemo algu gūstekņi

Taču minētā dinamika vairāk ir apliecinājums tam, ka no ārkārtēji kritiskas pensionāru pirktspējas situācijas gadsimta sākumā Latvijai patlaban ir izdevies tikt līdz kritiskam līmenim. Pērn vidējā piešķirtā pensija Latvijā sasniedza 313,75 eiro, kas pie pašreizējās dzīves dārdzības ir maz. Turklāt ir visai maz cerību uz kaut kādiem uzlabojumiem arī nākotnē. 

Labklājības ministrijas runasvīrs Egils Zariņš skaidro, ka vecuma pensija tiek piešķirta un aprēķināta katram individuāli, un pensijas apmērs ir atkarīgs gan no apdrošinātās personas pierādītā apdrošināšanas stāža, gan no uzkrātā pensijas kapitāla laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas pieprasīšanas mēnesim, ko veido šīs personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī personas vecuma pensijas piešķiršanas brīdī. Ja personai aprēķinātā vecuma pensija nesasniedz valstī noteikto minimālo apmēru, tā tiek paaugstināta līdz minimālajam apmēram. Arī minimālās pensijas apmērs ir atkarīgs no darba stāža.

Nedzīvot ilūzijās

Dažādās aptaujās iedzīvotāji izsaka viedokli, ka cer vai vismaz uzskata par vēlamu to, ka viņu pensijas apmērs būs 1000 eiro mēnesī. Taču realitāte ir daudz skaudrāka, ar pašreizējo uzkrājumu veidošanas tendencēm vidējais pensijas apmērs, visticamāk, šo slieksni arī kaut kad sasniegs, taču ir jārēķinās, ka tas notiks, tikai pastāvot daudz augstākam patēriņa cenu līmenim nekā patlaban. Tomēr vairumā gadījumu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas patlaban ir vidējā vecumā, jārēķinās ar visai mazām vecuma pensijām, it īpaši tad, ja uzkrājums tiek veidots no iemaksām tikai pirmajā un otrajā pensiju līmenī, kur līdzekļi nonāk, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no oficiālās bruto darba samaksas. Šajā ziņā īpaši nepatīkamā situācijā var nonākt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, par kuriem var uzskatīt, ka viņi nereti ir darba devēju un šo darba devēju neefektīvā biznesa modeļa subsidētāji. 

Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs mudina ņemt vērā, ka pensijas kapitāla aprēķins katram cilvēkam ir individuāls, un to ietekmē virkne dažādu faktoru. Skatoties vidējos rādītājus, šobrīd pensijas lielums svārstās ap 40% no pirmspensijas algas. "Nesen tika publicētas samērā negatīvas Latvijas Bankas prognozes, kas liecina, ka, neveicot korektīvus pasākumus esošajā pensiju sistēmā, pēc vairākām desmitgadēm valsts pensiju varētu veidot tikai 25% no pirmspensijas vecuma ienākumiem. Tomēr pilnveidojot pensiju sistēmu, būtu iespējams nodrošināt pensijas apmēru tuvu 40% pirmspensijas vecuma ienākumiem," piebilst pensiju uzkrājumu eksperts. 

Taču kopumā daudziem patlaban strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem ir visai maz cerību uz turīgām vecumdienām. Vidējā mēneša bruto darba samaksa Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī valstī bija 1036 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, turklāt jāņem vērā, ka ienākumu sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs. Tipiska strādājošā Latvijas iedzīvotāja ienākumus vairāk raksturo mediāna, kura atskaites periodā bruto jeb "rēķinot uz papīra" bija 799 eiro. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš aprakstītos procentuālos scenārijus, ir iespējams izskaitļot, kāds būtu pensijas apmērs tad, ja algas nemainītos. Visai bēdīga situācija ir jau minētajā vidēja vecuma strādājošo vecuma grupā, jo vairāk nekā ceturtajai daļai strādājošo, kas ir vecāki par 40 gadiem, vidējā bruto mēneša alga nepārsniedz 500 eiro. Šajā ziņā sevišķi nepatīkama situācija ir tieši strādājošajiem pirmspensijas vecumā. Pēc CSP informācijas šā gada martā šajā zemajā atalgojuma zonā atradās trešā (33,4%) daļa strādājošo vecumā no 60 līdz 64 gadiem. Vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem šādu strādājošo īpatsvars sasniedza 30,9%, savukārt vecuma grupā no 50 līdz 54 gadiem šādi atalgoti bija 28,8% strādājošo. Protams, var rēķināties, ka līdz aiziešanai pensijā arī algu līmenis vismaz nedaudz celsies, taču vienlaikus jārēķinās ar patēriņa cenu pieaugumu. Tiesa gan, jāteic, ka pēdējā laikā algu dinamika ir krietni vien apsteigusi inflāciju.

Svarīgas ir algu tendences

Runājot par nākotnes algu tendencēm, Swedbank galvenā ekonomista vietas izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece teic, ka ilgtermiņā vidējās algas izaugsme ir atkarīga no produktivitātes un inflācijas. Patēriņa cenu dinamika Latvijā lielā mērā var būt saistīta ar Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, kuras mērķis ir uzturēt gada inflāciju ap 2% līmenī. "Ņemot vērā, ka turpinām "ķert" Eiropas attīstītāko valstu ienākumu līmeni, tad Latvijā gada inflācijai jābūt augstākai, proti, kādi 2,5–3%. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā vidējās algas varētu augt par 4,5–6% gadā. Algu mediānas pieaugums būs atkarīgs no tā, vai izdosies mazināt ienākumu nevienlīdzību. Pērn algu mediāna bija par piekto daļu mazāka nekā vidējā alga. Mazinoties ienākumu nevienlīdzībai, mediānai būtu jāaug straujāk par aritmētisko vidējo rādītāju," spriež Swedbank ekonomikas speciāliste.