"Valsts uzņēmumu pārvaldība ir viena no jomām, kur Latvija saņēmusi pamatotu kritiku gan no starptautiskām organizācijām, gan arī pašmāju uzņēmēju organizācijām. Valsts uzņēmumu pārvaldībai būtu jākalpo kā labajai praksei, bet diemžēl līdz šim esam atpalikuši arī no saviem tuvākajiem kaimiņiem, kuri jau patlaban bauda labākas valsts kapitālu daļu pārvaldības sniegtās iespējas.
Tāpēc šodienas MK lēmums savā ziņā ir vēsturisks, jo esam spēruši lielu soli tuvāk labai, efektīvai un profesionālai valsts kapitāla daļu pārvaldībai. Valdības lēmums apliecina, ka šī koalīcija ir gatava īstenot arī līdz šim nepamatoti ilgi atliktas reformas, kas ir būtiskas visas ekonomikas konkurētspējai un sabiedrības uzticības atjaunošanai valsts pārvaldei un politiķiem," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ekonomikas ministrijas piedāvātā reforma paredz, ka atbilstoši Publisko personu komercdarbības koncepcijai līdz gada beigām tiks veikts izvērtējums, kādos gadījumos ir pamatota valsts līdzdalība komercdarbībā, bet saskaņā ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju tiks veidots daļēji centralizēts valsts uzņēmumu pārvaldības modelis, šīs funkcijas centralizējot vienā iestādē.
Centralizētās pārvaldības institūcija (CPI) MK pārraudzībā savu darbu sāks no 2013.gada 1.janvāra un tās funkcijās būs kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana, korporatīvās pārvaldības principu ieviešana, uzņēmumu finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība, valdības konsultēšana, informācijas atklātības nodrošināšana par uzņēmumu darbības un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanas izvērtēšana.
CPI būs kapitāla daļu turētāja uzņēmumos, kuri darbojas tirgus apstākļos un peļņas gūšana ir pamatmērķis, savukārt nozaru ministrijas turpinās pārvaldīt uzņēmumus, kuriem ir izteikti nozares politikas mērķi un kuri saņem valsts dotāciju. Neatkarīgi no kapitāla daļas turētāja notiks cieša sadarbība starp CPI un nozares ministriju kapitālsabiedrības mērķu noteikšanā un sabiedrības pārvaldīšanā. Jāņem vērā, ka pirms kapitāla daļu nodošanas CPI tiks veikts izvērtējums par to, kuras no esošajām kapitālsabiedrībām būtu pārveidojamas par tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī kādos gadījumos valsts kapitāla līdzdalība uzņēmumā nemaz nav pamatota un nepieciešama.
Reforma paredz uzlabojumus arī dividenžu politikā, nosakot, ka minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 25%, bet katrai kapitālsabiedrībai tiek veikts individuāls izvērtējums par dividenžu apmēru atbilstoši tās darbībai, rezultātiem un attīstības plāniem.
Būtisks jauninājums attieksies uz informācijas atklātības prasībām, nodrošinot, ka sabiedrībai ir iespējas iepazīties ar valsts kapitālsabiedrību rezultātiem, finanšu rādītājiem, pārvaldības struktūru, protams, ievērojot komercnoslēpuma ievērošanas prasības.
Pēc pozitīvā MK lēmuma Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām nozaru ministrijām vēl līdz maija beigām sāks kapitālsabiedrību novērtējumu un reformas ieviešanai nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādi.
Plānots, ka Ministru kabinetā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiks pieņemti līdz vasaras beigām, bet septembrī tos sāktu skatīt Saeima. Līdz gada beigām plānots pabeigt kapitālsabiedrību izvērtēšanu un arī izraudzīties CPI vadītāju, lai no 2013.gada CPI sāktu darbu un tiktu uzsākta pakāpeniska kapitāla daļu turētāja maiņa no ministrijām uz CPI, tādējādi ieviešot daļēji centralizēto pārvaldības modeli.
Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, 5 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībā - valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībā valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības). Saskaņā ar Valsts kases informāciju 2010.gadā ieņēmumi valsts budžetā no dividendēm veidojuši 108,1 miljonu latu, bet 2011.gadā - 115,5 miljonus latu.