Kā norādīja Līdaka, pirms vairāk nekā diviem gadiem steigā pieņemtais tiesiskais regulējums par dzīvnieku kaušanu reliģiskajiem rituāliem nav sasniedzis mērķi - nest ekonomisko labumu tautsaimniecībai, tāpēc ir no likuma izslēdzams. Līdaka arī pauda šaubas par uzņēmējiem, kas nodarbojas ar šo biznesu.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) norādīja, ka Latvijā šādu kaušanas metodi izmanto vismaz divi uzņēmumi, tāpēc jādomā par cilvēkiem, kuri varētu zaudēt darbu. Viņš arī aicināja vairāk domāt par cilvēkiem, nevis lopiem.
Savukārt deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) aicināja Līdakas priekšlikumu atbalstīt un izteicās, ka par dzīvniekiem nevajadzētu domāt tikai kā par kotletēm.
Tautas kalps Dzintars Ābiķis (Vienotība) norādīja, ka mūsu senči liellopus kāvuši tieši tā - pārgriežot artēriju, nevis apdullinot, tāpēc nevajadzētu liekuļot un pasludināt mūsu senčus par noziedzniekiem.
Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) jautāja, vai biznesu var balstīt uz cietsirdību, un uzsvēra, ka nevar aizmirst ētiku, runājot par tautsaimniecību. Savukārt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pauda šaubas, vai kaušana ar apdullināšanas metodi ir daudz humānāka.
Par Līdakas priekšlikumu balsoja 22 deputāti, pret bija 36, bet atturējās 12 tautas kalpi. Savukārt 18 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome norāda, ka vairāk nekā divu gadu laikā nav piepildījušās prognozes, uz kuru pamata Latvijā tika "krasi pazemināti lauksaimniecības dzīvnieku labturības standarti un ieviesta cietsirdīga un nacionālajām tradīcijām sveša kaušanas metode".
"Jau nepilnu gadu pēc parlamenta lēmuma atļaut Latvijā kaut lopus bez apdullināšanas uzņēmums, pēc kura ierosinājuma šī kaušanas metode tika steidzamības kārtībā iekļauta likumā, - SIA Viesuļi - bankrotēja, tā arī nenoslēdzot solīto daudzmiljonu līgumu par Halal gaļas piegādi Zviedrijai," norādīja padomes pārstāve Solvita Vība, akcentējot, ka uzņēmuma kautuvei vairākkārt mainījušies īpašnieki.
"Vispirms Halal gaļas biznesu pārņēma jaunreģistrēta SIA Kebeco, kas piederēja Belizā reģistrētai ārzonas firmai Beacon Shipping Ltd. Vēlāk Kebeco dalībnieku sastāvs mainījās - 30% tā daļu kopš pērnā gada novembra piederēja pašmāju uzņēmējam Gundaram Dilbam, bet atlikušie 70% - kārtējai ārzonai, Belizā reģistrētajam Kebeco International Inc. 2011.gada laikā kautuvē saimniekojuši vēl divi uzņēmumi - SIA Latbiomeat un SIA Biomeat, kas reliģiskajām tradīcijām nokāvuši attiecīgi 86 un 1638 liellopus un 79 aitas," sacīja Vība.
Viņa arī norādīja, ka 2011.gada 17.jūnijā reģistrētās Latbiomeat valdē ir Viktors Barkausks un Boriss Gafts, kura vārds publikācijās oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis minēts vairākos tiesu paziņojumos, kuros viņš "aicināts uz tiesas sēdēm, tostarp par parādu piedziņu".
"Solītie ieguvumi Latvijas lauksaimniecībai un ekonomikai kopumā nav sasniegti, un parlamenta "zaļā gaisma" cietsirdīgu kaušanas metožu ieviešanai 2009.gadā galvenokārt noder tikai uzņēmumiem ar neskaidru struktūru un kapitāla izcelsmi," rezumēja Vība.
Kā ziņots, 2009.gada 17.septembrī Saeima mainīja Dzīvnieku aizsardzības likumu, atļaujot Latvijā liellopus kaut pēc musulmaņu reliģiskajām tradīcijām bez iepriekšējas apdullināšanas. Likuma pieņemšana steidzamības kārtībā tika argumentēta ar ievērojamiem eksporta tirgiem, kas kļūtu pieejami Latvijas gaļas ražotājiem, ja Latvijā būtu atļauts iegūt gaļu atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Viesuļi tolaik solīja pēc reliģiskās metodes kaut līdz 2000 lopu pusgadā un eksportēt vairāk nekā 500 tonnu Halal gaļas mēnesī.
Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati, kopumā pagājušajā gadā Latvijā saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām metodēm nokauti 2317 liellopi jeb 2,5% no kopējā nokauto liellopu skaita un 269 aitas jeb 2,4% no kopējā nokauto aitu skaita.
starp citu