Ir vērts aizdomāties, cik daudz patiesībā zinām (nevis domājam, ka zinām), kā darbojas procesi bankās, valsts iestādēs un citās organizācijās. Piemēram, vai mēs patiešām zinām, kādas saziņas metodes ar iedzīvotājiem izmanto banka, policija un Valsts ieņēmumu dienests? Ja krāpnieks piezvana cilvēkam, kurš nezina, kā funkcionē internetbanka, tad ar nolūkoto upuri ir viegli manipulēt. Ikvienam ir vērts apdomāt, ko es nezinu un kas man būtu jānoskaidro, lai sevi pasargātu.
Tikpat būtiski ir izvērtēt, vai ikdienā mēdzam pieņemt lēmumus steigā. Ja atbilde ir pozitīva, ir lielāks risks iekrist krāpnieku nagos.
Mēs dzīvojam tādā laikā, kad viss notiek ātri, kad gribas tūlītēju risinājumu, arī peļņu, un tieši steigā mēs kļūstam visneaizsargātākie. Īstā drošība slēpjas spējā uz brīdi apstāties un padomāt, kā arī pieņemt to, ka varbūt kādu «unikālu iespēju» šoreiz palaidīsim garām, un būt ar to mierā.
Vēl viens nozīmīgs aspekts, kas liek pakļauties krāpnieku manipulācijām, ir kauns. Mēs daudz runājam par kaunu, ko izjūtam pēc tam, kad krāpniecība jau ir notikusi, bet ir vērts aizdomāties par kaunu pirms tam.
Cilvēkiem ir kauns nezināt, bet mēs drīkstam nezināt un atkāpties no situācijas, nevis iet tās pavadā. Vienlaikus drīkstam uzņemties arī sekas, piemēram, neizmantot īpašu piedāvājumu vai zaudēt unikālu iespēju. Taču cilvēkam negribas izrādīt savu nezināšanu, un viņš padodas krāpnieka manipulācijai.
Ja ir grūti tikt galā ar kauna izjūtu, tā pēc krāpšanas tikai pastiprinās, liekot par notikušo klusēt un noslēgties sevī. Noslēgšanās padara cilvēku par vēl vieglāku mērķi nākamajām blēdībām. Lai gan varētu šķist, ka pēc sāpīgās pieredzes cilvēks kļūs piesardzīgāks, patiesībā notiek pretējais – ja emocionālās grūtības netiek atrisinātas, risks iekrist atkārtoti krāpnieku lamatās pieaug.
Mūsu kultūrā vēsturiski ierasts neizrādīt dusmas. Jānomainās vairākām paaudzēm, lai mēs iemācītos, ka teikt «nē» ir normāli. Šī spēja ir īpaši svarīga, saskaroties ar krāpnieku zvaniem un īsziņām – ja saruna kļūst nepatīkama vai jūtams psiholoģisks spiediens, cilvēkam ir tiesības sarunu vienkārši pārtraukt, neko nepaskaidrojot.
Taču, ja iekšēji šķiet, ka «tā darīt nedrīkst», to izmanto krāpnieki. Blēži precīzi atpazīst cilvēkus, kuri neprot atteikt, neuzdrošinās uzdot jautājumus vai baidās atzīt savu nezināšanu.
Pasargāt sevi no krāpniekiem nozīmē ne tikai būt informētam par krāpniecības metodēm, bet arī apzināties savas emocijas un ierastos rīcības modeļus.