Neraugoties uz tādiem globālā mērogā būtiskiem faktoriem kā saspringtā situācija uz austrumiem no Eiropas Savienības un ASV prezidenta Donalda Trampa radītā nenoteiktība starpvalstu tirdzniecībā, Latvijas tautsaimniecības attīstība sāk izkustēties no stagnācijas. Par to liecina fakts, ka Latvijā nav apstājusies ārvalstu investīciju ienākšana.
Tuvu rekordam
Krievijas izraisītais Ukrainā joprojām notiekošais karš ir mainījis ekonomisko dienaskārtību Eiropā, sevišķi tās austrumu daļā, kur tās valstis, kas robežojas ar Krieviju, un arī citas valstis ir spiestas rūpēties par papildu drošības pasākumiem un vairāk tērēt militārajām vajadzībām.
Varētu domāt, ka tas nenāk par labu tam, lai kāds vēlētos šajās valstīs ieguldīt savu naudu un tādējādi kāpinātu arī šo valstu saimniecisko aktivitāti. Tomēr Latvijas gadījumā dzīves realitāte nav gluži tik pelēki tumša, kā varētu šķist. Lai gan mūsu valsts investīciju piesaistes fons, atrodoties kaimiņos agresorvalstij Krievijai, ir ievērojami sabojāts, tomēr nevarētu teikt, ka nauda Latviju pamet, drīzāk varam ievērot pretēju tendenci.
Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā šāgada otrajā ceturksnī bija 25,9 miljardi eiro. Tas ir apmēram par 600 miljoniem eiro vairāk nekā atbilstošā laika periodā 2024. gadā. Šie papildu 600 miljoni eiro vedina domāt par to, ka ārvalstu uzņēmumi necenšas uz mītnes valstīm aizvest mūsu valstī nopelnīto naudu, un par to, ka Latvijā ienāk vēl arī papildu nauda. Tātad var secināt, ka pašreizējie NATO plāni un Baltijas drošības institūciju darbība spēj
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60