Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās un jaunu militāro konfliktu uzliesmošanas iespējas nav apstādinājušas līdzšinējās cenu kāpuma tendences pasaules akciju tirgos. Drīzāk gan notiek pretējais – bruņošanās sacensība paver iespējas daudz straujākam pieprasījuma pieaugumam pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, nekā pagaidām lēni augošā pasaules ekonomika spētu nodrošināt pilnīga miera apstākļos.
Vienlaikus jāņem vērā tas, ka pasaules ekonomiku, iespējams, piemeklēs jauni sarežģījumi pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps ir atvēris jaunu tirdzniecības konflikta lappusi ar Ķīnu, paziņojot par 100% vērtu ievedmuitas tarifu piemērošanu. Kādas būs šī paziņojuma tālākās sekas, patlaban – oktobra vidū – ir visai pāragri teikt, taču arī tad, ja pēkšņi ASV lēmums tiktu atcelts, kā tas attiecībā uz tirdzniecības tarifiem šogad noticis jau vairākkārt, nepatīkamā pēcgarša globālās ekonomikas un finanšu tirgus buķetei tik vienkārši nepazudīs.
D. Trampa lēmums jau 10. oktobrī biržas tirdzniecībā ir izraisījis visai plašu rezonansi, liekot izpārdot akciju portfeļus, kā rezultātā daži Volstrītas indeksi kritās pat vairāk nekā par 3% vai to samazinājums bija ļoti tuvs 3% robežai. Tomēr to, vai cenu samazinājumam būs turpinājums, patlaban ir grūti pateikt. Jau iepriekš pēc D. Trampa paziņojumiem bija bažas par pasaules tirdzniecības apsīkšanu, taču biržas ne tikai ir spējušas tikt līdz jauniem vēsturiski augstākajiem indeksu punktiem, bet arī uzrādījušas solīdu kāpumu. Turklāt izaugsmei līdz šim bija globāls raksturs. Tā, piemēram, MSCI All-Country World Equity indeksa vērtība šogad līdz 10. oktobrim pieaugusi vairāk nekā par 15%.
Kāpums pievelk
Nemiera radītais ekonomiskā potenciāla pieaugums tiek pamanīts arī
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00