Pārtikas cenu pieaugumu izjūtam īpaši asi, jo daudzi produkti tiek importēti un, jo sarežģītākas kļūst piegādes ķēdes, jo lielākas ir izmaksas. Restorāni ir situācijas ķīlnieki – saprotam, ka arī mūsu viesiem aug izdevumi par īri, komunālajiem maksājumiem un citām lietām, tāpēc nevaram būtiski paaugstināt cenas. Ja nebūs viesu, nebūs arī restorānu, tāpēc ļoti cenšamies atrast balansu.
Paralēli visam ir arī personāla trūkums, kas radījis strauju atalgojuma kāpumu – izmaksas par darbinieku algām patlaban ir aptuveni par 40% augstākas nekā pirms pandēmijas. Lai gan Rīgā atrast darbiniekus ir vieglāk nekā Londonā, pandēmijas gadi ir būtiski ietekmējuši tās nozares, kurās liela nozīme ir tieši praktiskajam klātienes darbam, piemēram, būvniecību, restorānu jomu un viesmīlības industriju. Darbs restorānā nav viegls. Turklāt tehnoloģiju attīstība nodrošina to, ka ir arvien vairāk tādu profesiju, kurās var strādāt, neizejot no mājām, un nopelnīt vairāk naudas. Restorāniem kā darba devējiem ir jākonkurē ne tikai savstarpēji, bet arī ar attālināto strādāšanu.
Raugoties uz Latvijas restorānu karti, redzam, ka ir gan restorāni ilgdzīvotāji, gan arī vietas, kas regulāri maina īpašniekus vai noturas tikai vienu sezonu. Mūsu restorānu grupa var lepoties ar vairākiem ilgdzīvotājiem, un veiksmes atslēga ir spēja īstajā laikā izveidot piemērotu konceptu. Mūsu restorānu grupā ir gan slāvu, gan itāļu, gan izraēļu virtuves restorāni, un tieši skaidrs koncepts, kā arī kvalitāte palīdzēja izveidot pastāvīgo viesu loku. Spēcīga klientu bāze – cilvēki, kuri restorānā vēlas atgriezties vēl un vēl – ir viens no priekšnoteikumiem, lai restorāns Latvijā vispār spētu izdzīvot, jo tirgū regulāri ienāk jauni spēlētāji, kuru vidū ir arī tādi, kam nav iepriekšējas pieredzes, bet ir vēlme pamēģināt darboties šajā biznesā.
No malas raugoties, restorānu bizness var šķist kā nebeidzami svētki. No daudziem jauno restorānu īpašniekiem esmu dzirdējis, ka viņu galvenā motivācija nav peļņa, bet vēlme izmēģināt spēkus šajā jomā. Tomēr šībrīža apstākļos daudziem restorāniem labs rādītājs ir ieņēmumu un izdevumu balanss. Ja mēneša beigās tabulā ir nulle, tas jau ir labi, nemaz nerunājot par peļņu. Ja katru mēnesi ir jāinvestē no 20 līdz 40 tūkstošiem eiro, vēlme darboties restorānu biznesā daudziem pazūd.
Rezumējot jāteic: mums ir izdevies pārdzīvot pandēmiju un citus satricinājumus, un nopelni par to pienākas darbinieku komandai un mūsu viesiem.