Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Pašsajūta ir cieši saistīta ar ēšanas paradumiem un sportisko aktivitāšu biežumu.

Veselīgas dzīves pagarināšana sniedz ieguvumus

Veselīgas dzīves ilguma pagarināšana iedzīvotājiem kopumā ir ieguvums visai valstij, turklāt arī ekonomikai ilgtermiņā. Ar veselīgas dzīves ilgumu saprot laiku, kurā cilvēks ir spējīgs pilnvērtīgi strādāt, baudīt dažādas patīkamas aktivitātes un kuru neapgrūtina dažādas ar veselību saistītas likstas.

Latvijā periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam apstiprinātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs kā virsmērķis tika izvirzīts par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, vīriešiem sasniedzot 57 gadus, sievietēm – 60, kā arī par 11% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju. Kāds ir pētnieku viedoklis par sabiedrību un tās noskaņojumu, apmierinātību ar dzīvi? "Pētījumi rāda, ka sabiedrība Latvijā kopumā ir apmierināta ar dzīvi, noskaņojums ir pozitīvs un cilvēki ir uz pārmaiņām vērsti," norāda pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar vecākā klientu vadītāja Revita Logina.


Labi jūtas, vieglāk strādāt

Saskaņā ar jaunākajiem Eurobarometer datiem 77% Latvijas pilsoņu norāda, ka kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi, tostarp 12% ir ļoti apmierināti ar savu dzīvi. Gadu gaitā ir vērojams pozitīvs šī rādītāja pieaugums, tomēr apmierinātības ar dzīvi līmenis Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur 2018. gada nogalē 83% ES dalībvalstu pilsoņu atzinuši – viņi ar savu dzīvi ir apmierināti.

Arī citi pētījumi iezīmē pozitīvu ainu. 2018. gada vasarā veiktā Eurobarometer aptauja par darba un privātās dzīves līdzsvaru liecina – 73% Latvijas strādājošo (pašnodarbinātie, algoti darbinieki un dažādu mazāk kvalificētu fizisku darbu veicēji) kopumā ir apmierināti ar savu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tomēr vidējais kopējās apmierinātības līmenis ES strādājošo vidū ir augstāks – 79%.

"Veselīgas dzīves ilguma pagarināšanas kontekstā ir jāņem vērā gan cilvēka fiziskā veselība, gan psiholoģiskie aspekti. Runājot par fiziskajiem aspektiem, ir virkne faktoru, kas to ietekmē, bet primāri tā ir paša cilvēka fiziskā veselība, attieksme pret paša veselību, kā arī sportiskās aktivitātes un ēšanas paradumi. Nozīme ir arī pietiekamai atpūtai, miegam, kā arī nenoliedzami – stresa pakāpei. Cilvēka veselību negatīvi ietekmē nepiemērota darba vide. Visi šie faktori kopā veido fizisko pašsajūtu – ja cilvēks jūtas labi, viņam ir arī vieglāk strādāt," skaidro Kantar eksperte Revita Logina.

Taujāta, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret savu veselību un fiziskajām aktivitātēm, Logina atklāj: "Nozīmīga daļa strādājošo (23%) atzīst, ka viņiem ir veselības problēmas, kuras ārsts skaidro ar nepietiekamu fizisko aktivitāti. Domājot par veselīgas dzīves ilguma pagarināšanu, arvien biežāk ārsti un citi speciālisti uzsver tieši fizisko aktivitāšu nozīmi." Eurobarometer 2017. gada rudens pētījuma par sportu un fiziskajām aktivitātēm dati apliecina šķietami pārsteidzošu faktu – izrādās, 56% Latvijas pilsoņu vecumā no 15 līdz 74 gadiem nesporto vispār, arī nevingro! Salīdzinājumam: Ziemeļvalstīs šis rādītājs ir būtiski zemāks – nesporto mazāk par piekto daļu somu, zviedru un dāņu.

Ikdienā gan bieži parkos redzam sportiski aktīvus cilvēkus – tos, kuri skrien, nūjo, vingro. Tāpat velosipēdistu skaits Rīgas ielās šķietami pieaug ik dienas. Pēdējo 12 mēnešu laikā, lai nokļūtu no vienas vietas Rīgā uz kādu citu, ar velosipēdu kā transportlīdzekli pārvietojušies 25% Rīgas iedzīvotāju, un 27% ir tādi, kas divriteni izmanto izklaides vai sporta nolūkos parkos vai specializētajās trasēs. "Kopumā gandrīz puse – 47% – rīdzinieku vecumā no 18 līdz 60 gadiem pēdējā gada laikā Rīgā ir pārvietojušies ar velosipēdu. Rādītājs nav slikts, tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām vēl atpaliekam. Taču arī darba devējs var veicināt iespējas izmantot velosipēdu, piemēram, iekārtojot darbavietā drošas novietnes šādiem braucamrīkiem," norāda Logina un turpina: "Runājot par fiziskajām aktivitātēm, jāraugās plašāk – cits pētījums tieši strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 20 līdz 65 gadiem atklāj, ka 68% aptaujāto ikdienā ir fiziski aktīvi. Viņi regulāri dodas garās pastaigās, pārvietojas ar velosipēdu, izvēlas kāpt pa kāpnēm, nevis braukt ar liftu un tamlīdzīgi. Varam teikt, ka cilvēki Latvijā domā par fiziskajām aktivitātēm un veselīgāku dzīvesveidu, lai gan ne vienmēr tās ir tieši sporta nodarbības."


Bieži vien iespējas neizmanto

Tomēr liela daļa sabiedrības ir nevis sportiski aktīvi, bet gan pasīvi un neslēpj, ka viņiem ir grūti sākt fiziskās aktivitātes, veidot to kā regulāru ieradumu. Piemēram, 61% Latvijas strādājošo atzīst, ka viņu līdzšinējās fiziskās aktivitātes nav pietiekamas, līdz ar to tā ir iespēja sociāli atbildīgiem darba devējiem apliecināt ieinteresētību darbinieku veselības stiprināšanā.

Latvijā jau tagad ir uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem ir nodrošinājuši iespēju bez maksas nodarboties ar sportu vai fiziskajām aktivitātēm (18%). Šajos uzņēmumos gandrīz pusei (48%) strādājošo darbavietā ir pieejams sporta inventārs, piemēram, hanteles vai tā dēvētā zviedru siena, 42% uzņēmumu ir iekārtota trenažieru zāle, 28% darba devēju atbalsta sporta komandu veidošanu, 24% apmaksā sporta abonementu, 23% – vingrošanas nodarbības. Tomēr iespēju kļūt fiziski aktīvākiem izmanto vien nepilna puse (46%) darbinieku.

Runājot par darba devēja lomu savu darbinieku mudināšanā kļūt sportiski aktīvākiem, Logina teic: "Ļoti svarīgi ir tas, lai darba devēji izvērtētu savu darbinieku spējas un intereses, lai atrastu to modeli, kurš būtu vispiemērotākais katrā konkrētajā uzņēmumā. Aktuālās intereses un iespējas atšķirsies kolektīvos, kuros pārsvarā ir gados jauni vīrieši, no tiem kolektīviem, kuros pārsvarā strādā pusmūža dāmas."

Fiziskā veselība ir cieši saistīta ar iedzīvotāju ēšanas paradumiem, jo arī pārdomāts uzturs ir būtiska veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Lai gan sabiedrībā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgam ēdienam un arī informācija par to, kā veselīgāk ēst, mūsdienās ir plaši pieejama, aptaujājot tos mūsu valsts iemītniekus, kuri ir vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secināts, ka tikai trešā daļa (35%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ēd ļoti veselīgi. Taču 43% uzskata, ka pašlaik ēd veselīgāk nekā agrāk, tas iezīmē pozitīvu tendenci sabiedrībā un tās attieksmē pret veselīgu dzīvesveidu. Pētnieki arī noskaidrojuši – liela daļa sabiedrības atzīst, ka ātrās ēdināšanas pārtika ir kaitīga (64%), tomēr joprojām 35% Latvijas iedzīvotāju nevis kārtīgi paēd, bet bieži vien iztiek ar uzkodām. "Aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka ir informēti par to, kas ir labs un veselīgs uzturs, tomēr tieši tie cilvēki, kuri mācās vai strādā, biežāk apliecina, ka iztiek ar uzkodām. Acīmredzot to ietekmē dzīves ritms," aptauju rezultātus komentē Logina un norāda, ka arī darba devēja spēkos ir veicināt veselīgas ēšanas paradumus darbavietā. Ir daudz dažādu iespēju, sākot ar virtuves nodrošinājumu līdz pat siltu pusdienu pieejamībai. Latvijā ir uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem nodrošina bezmaksas siltās pusdienas, kā arī veselīgas uzkodas pēcpusdienās.


Komforts un darba efektivitāte

Pētījumi liecina, ka emocionālo stāvokli darbā 75% Latvijas strādājošo raksturo kā pozitīvu. Tomēr mazliet vairāk nekā puse (51%) atzinuši, ka par sevi nerūpējas tik daudz, cik vajadzētu, aizbildinoties ar saspringtu dzīvesveidu. Darba vides faktoriem ir ietekme gan uz darba kvalitāti, gan uz darbinieku apmierinātību, piesaisti uzņēmumam un lojalitāti. Meklējot līdzsvaru starp darbinieku komfortu un darba efektivitāti, arvien biežāk tiek runāts par ergonomisku darba vidi jeb tādu, kas gan fiziski, gan psiholoģiski ļauj darbiniekam justies labi un atbilstošā komforta līmenī. Absolūtais vairākums (89%) darbinieku Latvijā kādu daļu sava darbalaika pavada pie datora. Mūsdienās daudzos uzņēmumos jau ir pašsaprotami nodrošināt ērtu vidi pie datora ar stāvgaldiem, regulējamiem krēsliem, pareizu apgaismojumu un tā tālāk. Latvijas strādājošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem atzinuši, ka vismaz pusi no sava darbalaika ir pakļauti ne tikai darbam ar datoru (73%), bet arī dažādiem citiem faktoriem – 54% tas ir darbs piespiedu pozā, 51% – vienveidīgas kustības, 40% izjūt laika trūkumu, 39% darbs ir saistīts ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, kur nepieciešama ātru un svarīgu lēmumu pieņemšana, 32% spiesti paciest pārāk zemu vai augstu gaisa temperatūru telpās, bet 40% darba specifika ir tieša komunikācija ar cilvēkiem, kuri nav kolēģi. Kaut arī kopumā vairākums (80%) Latvijas strādājošo ir apmierināti ar apstākļiem savā darbavietā, tomēr piektā daļa (18%) pauž neapmierinātību. Atzīstams ir fakts, ka vairāk nekā puse (57%) ar darba apstākļiem neapmierināto vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā paši personīgi savam darba devējam ir snieguši ieteikumus darba apstākļu un vides uzlabošanai.

Taču gandrīz puse (47%) darba ņēmēju nav gatavi runāt par tādu svarīgu ar veselības ilgtspēju saistītu problēmu kā profesionālās izdegšanas pazīmes. Kā liecina Kantar dati, gandrīz puse strādājošo pēdējā gada laikā šādas sajūtas ir piedzīvojuši. Zīmīgi, ka par savām izdegšanas pazīmēm ar darba devēju biežāk nerunā pirmspensijas vecuma cilvēki, kā arī darbinieki ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk izdegšanu piedzīvojušas sievietes, kā arī tirdzniecības nozarē strādājošie darbinieki (gan sievietes, gan vīrieši) un tie cilvēki, kuri vidēji nostrādā vairāk nekā 40 stundu nedēļā. Tāpat arī darbinieki, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu, savu darba slodzi uzskata par augstu un kuri tuvākā gada laikā apsver mainīt savu pašreizējo darbu, norāda uz to, ka izjūt profesionālās izdegšanas simptomus.

Daudzi profesionālās izdegšanas riska faktori ir savstarpēji saistīti. "Kopumā dažādi faktori veido fonu cilvēka profesionālajai darbībai un arī cilvēka veselīgas dzīves ilgumu. Gādājot par savu darbinieku veselīgas dzīves ilguma pagarināšanu, darba devējiem rodas virkne ieguvumu – darbinieki mazāk slimo, nekavē darbu, strādā arī pēc pensijas robežas sasniegšanas, kas Latvijā, pastāvot darbinieku trūkumam, ir būtisks ieguvums. Uzņēmumos, kuros ir radīti apstākļi veselīgākam dzīvesveidam, strādājošie cilvēki ir noturīgāki pret stresu, paaugstinās viņu darba ražīgums, savukārt kopīgas sportiskās aktivitātes veicina kolektīva saliedētību. Sportiski aktīvs cilvēks ir pozitīvāks un laimīgāks, ja šādi pozitīvi noskaņoti darbinieki uzņēmumā dominē, tad visā kolektīvā uzlabojas mikroklimats, līdz ar to tiek veicināta darbinieku piesaiste darbavietai," uzsver Kantar eksperte Logina.  

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Iedzīvotāju pārtikas grozi top pilnāki(24)

Lai arī kopējais iedzīvotāju un līdz ar to arī potenciālais patērētāju skaits Latvijā turpina sarukt, mazumtirdzniecības apjoms Latvijā turpina augt. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) d...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses